Nu jau kādu mēnesi, divus ir pienācis brīdis, kad vairs nevaru mājās padarīt gandrīz neko... Viss tiek rauts, taisīts vaļā, kāpj iekšā dīvānā, no kura pats neprot izkāpt, krīt un es tik skraidu no pakaļas. No barošanas beņķa "lec" ārā.
Es tik domaaju, kad tas beigsies?
Hehee,
Aijaijaaa, tas viss taču ir pilnībā normāli. Tavs bērns ir jaunā attīstības posmā. Kā gan citādāk, lai mazais iepazīst pasauli bez tās izlūkošanas un izpētīsanas? Kā lai citādāk mazais iemācās, ka no dīvāna ir jānorāpjas, ka krītot sāp? :)
Tev kā mammai ir vienkārši jāpamaina savs uztveres veids. Jo vairāk stresosi, jo vairāk nogursi. Priecājies, ka Tavs bērniņš ir zinātkārs, aktīvs. Domā mazais nepārdzīvo, ja viņam pašam kaut kas nepadodas, ja sanāk sevi sāpināt nokrītot, iespiežot pirkstus?
Meitai barošanas krēsliņu neuzspiedu. Kad sāka protestēt un lekt no tā laukā, ņēmu klēpī un paralēli meklēju mazo galdiņu un mazo krēsliņu, kas ir tikai viņai. Es sēžu uz dīvāna vai šūpuļkrēsla un baroju viņu. Nav jābaidās par sāpīgu un bīstamu kritienu no lieliem augstumiem.
Atvēli bērnam
atļautos plauktus mājoklī, kur saliec lietas, kas nenodarīs bērnam kaitējumu. Meitai virtuvē esmu atļāvusi vandīties pa plauktiem, kuros esmu salikusi neplīstošus ēdienu uzglabājošos traukus, dēlīšus. Kamēr gatavoju, tikmēr bērns uzticīgi sēž blakus un nododas savām lietām.
Vannasistabā arī. Kamēr mazgājos, meita spēlējās ar ceļojumiem domātiem tukšajiem uzglabāšanas trauciņiem, ķemmēm, mīkstajām stīpiņām, lielajām sprādzēm, krāsaniem knaģiem.
Guļamistabā ir viena krāsaina kartona kaste, kurā glabāju vecos žurnālus, ko meitai patīk šķirstīt, kamēr pati šķirstu savus žurnālus.
Esi kreatīva! Ļauj mazajam attīstīties! :)
Vēl tik daudz kas nāks klāt. Tas nekad nebeigsies. Tu esi mamma uz mūžu, pat tad, kad bērns būs jau izvācies no mājām patstāvīgas dzīves uzsākšanai. :)
11429
