Klusum, man bija pilnīgi identiski, bērns pirmos 3,5 mēnešus bija tikai uz rokām, arī naktī. Par ēšanu nevarēja būt ne runas + stress, miega bads. Tagad dikti "grauž", ka necīnījos par to krūtsbarošanu, bet kā jau iepriekš minēju, nostrādāja lielākoties nezināšana un stulbums. Ar maisījumu nekas neatrisinājās, likās, ka bija pat vēl trakāk, jo, ja krūtsbarošanas laikā, niķīgu bebi varēja noturēt mierīgu pie krūts, tad iedomājies, kā man bija viņu mierināt, kad krūts vairs nebija? Bērns bija pārbļāvies zils, bez elpas, es noraudājusies līdz bezspēkam. Arī puncis sāpēja dikti mazajam, līdz 4,5 mēnešu vecumam devu APTAMIL, niķīgs bija ļoti, tikko kā pārgājām uz tutelli, bērns palika omulīgs, vairāk bija nost no rokām, puncis visu laiku mīksts un vēderiņš izgāja pēc katras ēdienreizes. Cīnies par krūtsbarošanu, ja tev tas ir tik svarīgi kā tu saki. ;)
Engelens, man matkritis sākās ~3 mēnešus pēc dzemdībām, mati kaudzēm krita ~2 mēnešus, tā, ka paklāju varēju ar ķemmi ķemmēt. Mati bija ne tikai pa visu māju un ne tikai bērna pampī, bet arī vīra apakšbiksēs. :D No tiem nebija glābiņa. Nekādus vitamīnus nelietoju, tiem matiem vnk vajadzēja izkrist, jo grūtniecības laikā neizkrita neviens mats. :)
11429
