Es vēljoprojām karoju ar to, ka manī vispār neklausās nevienā jautājumā. Visi domā, ka zina labāk, gan par ārstiem, gan mammu... Jau ir apnicis. Un mokos pēc tam es.
Midzinu uz rokām, savādāk nav variantu, kā ieliku gultā - brēciens, kā paliek viena - atkal brēc. Vakar naktī ik pēc pusst augšā bija. Pati vēl esmu apslimusi, tagad jūtos kā zombijs. Kamēr naktī iemeigu - meita jau augšā atkal.
Un jā, visi kas satiek, saka, ka meita ir mana kopija. Acu krāsa ir nezinu no kā, ja godīgi, man ir gandrīz melnas, tumši, tumši brūnas, tēvam - gaiši pelēcīgas, tādas pavisam neizteiksmīgas, meitai ir gaiši zilas. Acu krāsa jau ir nomainījusies, piedzima ar tumši zilām, sākumā pat likās - melnām. Matu krāsa arī ir nedaudz mainījusies, piedzima melna, tagad ir latvijas pelēkā, tieši tāda, kā es dabīgi. Sejas, acu forma, ausis, lūpas manas. No tēva vēl ir šķelts zods un zobiņi diemžēl arī. Tieši tās divas lietas, ko es nevēlējos lai iedzimst, ir iedzimušas. Nezinu, man nepatīk kā meitenēm izskatās šķelts zodiņš un zobiņi ir šķībi. Visdrīzāk būs jātaisno, ja pēc piena zobiem arī augs tāpat. Zobiņi iet tā kā uz āru, aug v burta formā priekšējie, ne tik izteikti kā tēvam, bet nu ir. Un deguns vsp ir kā manam brālim un tētim, nevienam citam mūsu ģimenēs tāds nav, arī šķeltu galiņu nedaudz.
K ir ar astmas pārbaudēm? Mums abiem ir bronhiālā, kad to pārbauda un vai vispār pārbauda? Laikam bija 90% iespējamība, ka pārdzimst, ja abiem vecākiem ir. Mums ar brāli ir abiem, lai gan no vecākiem ir tikai tētim. Man 20 gadu laikā izpaudās tikai dzemdību laikā, brālis gan un tētis mocījās ar dažādām alerģijām.