Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Tāpēc, ka nevaru iziet lāgā no istabas, nerunāsim par citiem cilvēkiem... pat ja es esmu blakus. ja ne histēriski raud, tad stulbi čīkst.

Jaa, manējais man līdzi pat uz wc rāpo :D attaisa durvis un lūr :D tad redz esmu vajadzīga bet ja ir omes, vai ir ratos ārā ar omi un es eju ārā, mani redzot, nulle reakcijas :D reāli obidno. A mana mamma tik saka, paskat kas nāk. Da nekas nenāk un varēju arī nenākt jo nereaģē.

Robīte

Maziņš Tev viņš vēl, tas ir pavisam normāli un nekāds memmītis neizaugs. Mīļo viņu tik, cik viņam šobrīd to gribas.
Tā memmošanās vairāk ir jāmēģina kontrolēt lielākā vecumā. Nu piem., pēc sava dēla spriežu, tāds izteikts moments varētu būt...nu, kad piem., skrien pa rotaļu laukumu un bams, nokrīt. Un tad ir tādas dažas sekundes, kad tu skaties tam bērnam acīs, viņš skatās tev acīs...un reāli, viņš reaģēs tā, kā reaģēsi tu (nu tas ir par tādiem maziem bumšiem un nobrāztiem ceļiem, ne ļoti smagiem, sāpīgiem kritieniem). Nu lūk, ja tu noreaģēsi pareizi - nu tur ar smaidu - opā! Zaķi noķēri? Nāc papūtīšu, celies kājās utt. Tad bērns to arī dara - ceļas kājās, ļauj papūst un aizjož spēlēties tālāk. Ja reakcija būs - pa kaklu, pa galvu skrienu pie bērna, zaķīti, kaķīti, ai, ai, ai kā tu nokriti, ak tu mans nabadziņš utt., tad tur gribot negribot bērnam un pinkšķi parauj un tad 1x tā, 2x tā...un bērns ņuņņāsies par katru skrambu.
Protams, tāpāt kā visās situācijās, arī šajā noteikti viss ļoti no bērna atkarīgs, bet mums personīgi tas ļoti labi nostrādāja. Es nekad neignorēju kritienus un sāpi, es samīļoju, papūšu utt., bet es neradu to raudāšanas atmosfēru vai kā to nosaukt. Šajā vasarā jau pat vairs i pats neskrēja papūst to celi...nokrita, piecēlās, noslaucīja gar biksēm rokas :D un joza tālāk. Toties vienmēr nāk papūst un sabučot mammai vai tētim kādu sāpīti :)

Es pat nezinu, kad manējā beibe sāks rāpot, visur tiek klāt ar velšanos, nerotē ap nabu, bet apveļas uz vēdera un atpakaļ un tādā veidā tiek līdz tam, kam grib. :D Man uzreiz liekas, ka kaut kas nav, jo mazajai jau 9 mēneši. Citi rāpo, sēž un tā..Bet labi - nesalīdzināšu ar citiem, gan visu sāks. Man jau gribas ātrāk to visu. :) Tūlīt būs 5tais zobs ārā - tie gan lien ārā kā sēnes :D

Robīte

vēl jau mazajam augot lielākam viņš sāk atpazīt cilvēkus un tāpēc arī varbūt baidās.

Manam tagad 10 mēnešos ir bail no visām skaņām - putekļu sūcējs, blenderis, fēns, pat skaļāk degunu nevar šnaukt vai klepot, līmlenti nevar līmēt, no visa sāk raudāt, nu zinu, ka vēl tā ir citiem tādā vecumā, gaidu, kad pāries un lieki nebiedēju.

Ai, meitenes, jums taču bēbīši tik maziņi vēl, kādi tur memmīši? Tie mammas/tēta periodi uznāk un pāriet, vēlāk pat pietrūkst. Vot - ja 15 gadu vecumā līdīs klēpī un raudās par nobrāztu celi vai uz wc ies līdzi ieķēries kājā - tas būs memmītis, bet ne jau tas mazais kunkulītis, kurš labi ja sācis spert pirmos solīšus.

Liliii

Manējam ap to laiku arī bija bail no līmlentes :D

Manam arī no fēnas un putekļu sūcēja bail, un es ja eju uz WC, atstāju durvis vaļā, nu tādu šķirbiņu lai var atvērt, tad viņš nāk un priecīgs, kad atradis manis.

Es no dzimšanas grīdu sūcu tad,kad viņš ir klāt,tāpēc no tā mebaidās.Arī no fēniem ne,bet sestdien uzzināju,ka no salūta gan.Tāpēc nekādi braucieni skatīties salūtu nebūs.. nu nekas,bik vēlāk.

Ehh,es laikam nosirmosu :( Mazais macas sedet un krit,celas kajas un krit atmuguriski. Ta jau viss interesantais ir novakts,lai necelas kajas,bet neka,vins ir neapturams. Man pasai raudat gribas,kad mazais sasitas,es pati esmu memmite :)

Muša, nezinu,kā citām, bet manējam tas krišanas periods bija ļoti īss. Kādas 2 ned un viss. Pēc tam jau stāvēja drošāk un iemācījās apsēsties nevis krist.

the_one - manam agrāk nebija bail, ne no putekļu sūcēja, ne blendera, ne fēna, tas sākās tikai kādu laiku atpakaļ, agrāk fēnojos uz nebēdu, tagad bērns bļauj pat aiz durvīm.

Nav tā,ka viņš savilcis sakarību starp fēnu un tavu došanos prom?

Pie reizes pajautāšu,kā attīstīt sīko motoriku vai kā tur? Saprotu,ka jāpārcilā mazus priekšmetus,bet viņš taču tos sīkos priekšmetus mutē bāž! Vai arī tam ir par agru?

Šodienas prieks - nu jau meita veļas arī uz otru sānu. ar mokām ğērbju, mainu pamperi, mazgāju.

Meitai kopš vakardienas ir aizlikts deguns (pēc miega). Pašķidrināju ar Humer, patīrīju ar vates picīti. Pa dienu viss ir kārtībā. Apetīte laba. Temp. nav, bet tagad iemiegot, ļoti sakarst un sasvīst (čuč krekliņā un pamperī). Sasvīst kakliņš, matiņi. Viss laikam nāk ārā.

Gita, nedaudz bija,jo pati biju sabijusies un stresaina.
Jūs jau mājās? Kā jūties pati?

Gita,juus jau eaat maajaas? Es domaaju,ka jums buus kaadu laiku jaapaliek priekshlaiciigi dzimusho nodaljaa... Apsveicu,
Mans piedzima 37.nedeeljaa,bet maajaas tikai 12.dienaa tikaam...pirmaa diena bija laba,jo bijaam BEIDZOT maajaas. Galvenais visu leenaam,ar veesu praatu... :) kaa vispaar juuties?

Gita, pirmaja diena majas es jutos ka no laivas izmesta, bebis tik turpinaja gulet un est!

Gita, jūs jau palaida mājās?
Pirmajā naktī mājās mazais daudz raudāja, jā. Bet vairāk pirmā diena mājās bija nemierīga man, jo nekādīgi nevarēju atslābt, jebkura skaņa izklausījās pēc mazā raudāšanas. Bija bailīgi bez tās dzemdību namā ierastās sajūtas, ka ārsti, māsiņas ir tepat aiz sienas,pieejami jebkurā laikā, ja kāda problēma.
Un pilnīgi piekrītu par to, ka DzN, kā nāk jauna māsiņa, tā savādāka barošanas tehnika- viena liek par visām varām barot pašai, otra jau ar sagatavotu piena pudeli klāt...

Kā mēs visas ziņkārojamies, vai meitenes jau mājās. :D