Nu nez.. Kad vēl nebiju pārcēlusies pavisam uz Rīgu un katru nedēļas nogali braukāju uz vecāku mājām no galvaspilsētas. Pirmajā mēnesī sapratu, ka svētku dienās, nevajag uz dullo iet uz pieturu, vispirms ir jāuzzvana pāŗvadātājam un jānoskaidro, autobuss iet, vai ne.
A te cilvēks kā no mēness nokritis..
Šoreiz te tiešām nav ko purkšķēt uz pāŗvadātāju, bet gan pašām sevi. Sab.trans. nu neizbraukās katram indivīdam nopakaļ, kurš vēlēsies uz veikalu aizbraukt, vai vēl kaut kur. Ja nespēj to pārdzīvot, nu tad - velosipēds, kājas vai stopēšana. Un vai mammai arī invaliditāte, tiesības nevar nokārtot?
P.S. un neticu, ka nevienam pensionāram nav auto! NETICU!