Labvakar, cosmo dāmas! Tēmai iedvesmojos no šī raksta http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/135956/jevgenijs-osipovs-nevaru-cienit-so-navigi-slimo-valsti . Man gan liekas, ka šim vīrietim ar galvu kaut kas nav kārtībā un viņam būtu kārta pienākusi paviesoties psihoneiroloģiskajā klīinikā, bet nu tas tā.
Jau kādu laiku aizdomājos par to, ko mūsu valsts dara sveštautiešu pilnvērtīgas integrācijas labā? Cik tas viss ir efektīvi? Kā mēs jau zinām, tad Latvijā dzīvo diezgan daudz indivīdu ar Osipovam līdzīgu domāšanas veidu, ka Latvija un latviešu kultūra, valoda nekas nav un kam vispār kaut kas tāds ir vajadzīgs, bet vai tas nav sava veida rezultāts tam, kā šī integrācija notiek? Lielākoties, ko es pati redzu, tas viss notiek ar piespiešanas metodēm un sava veida naidīguma attieksmi (var jau saprast kāpēc), kas tādā osipovveidīgā sabiedrības daļā izraisa vēl lielāku pretreakciju. Kaut vai izglītības apmācību krasa valodas maiņa skolās, kaut paši skolotāji latviešu valodu zin ļoti zemā līmenī un tāpat slepus mācības notiek krieviski. Tāpat arī valodas apmācība pilsonības iegūšanai (tikai kādā līmenī?). Viss tā kā būtu skaidrs - gribi būt šīs valsts pilsonis, tad mācies latviešu valodu, bet kāpēc daudzi to izvēlās nedarīt? Jocīgākais ir tas, ka uz 18. novembra uguņošanu pulcējas tik daudz krievu, bet, iespējams, tas ir tikai iemesls kārtējam burziņam un viss. Vai nebūtu pareizāk mums tomēr dzīvot draudzīgi un būvēt mūsu valsti kopā, uzlabot sabiedrības mikroklimatu? Ja jau šie pretvalstiski domājošie cilvēki vēl joprojām nav devušies uz Krieviju, tad tāpat nāksies šeit dzīvot. Tik ilgi dzīvojot kopā, mēs taču zinām krievu psiholoģiju, līdz ar to, varam paredzēt, kā viņus padarīt lojālus savai valstij, kuras teritorijā viņi ir dzimuši. Valodu iemācīties - cik tad tur tā darba? Mainīt domāšanu un attieksmi, tas jau ir cits jautājums. Mums visiem būtu izdevīgāk dzīvot draudzīgi un ieguldīt enerģiju savu dzīves apstākļu uzlabošanā.
Tajā pašā laikā tik daudz tiek runāts par ķīniešu un citu imigrantu iespējamo invāziju Latvijā, par ārkārtējo viesstrādnieku nepieciešamību, utt., bet kur tiek apspriests šo topošo Latvijas valsts rezidentu integrācijas, latviešu valodas un kultūras apguves jautājums? Ja nekādas efektīvas programmas šajā virzienā netiks radītas, tad šie cilvēki izvēlēsies vieglāko ceļu - krievu valodu un tad varēsim raudāt, kāpēc tie draņķi nemācās latviešu valodu un neko nezin par mūsu kultūru. Mēs varam naivi cerēt, ka latvisko identitāti ilgtermiņā mums izdosies saglabāt ar demogrāfisko lēcienu vai aizbraucēju atgriešanu, bet mūsu apstākļos mums vairāk vajadzētu piedomāt par valsts iedzīvotāju saliedētību, latviskās identitātes stiprināšanu ne tikai savu tautiešu vidū, bet arī cittautiešu iespējamo iebraucēju vidū. Nevar iztikt tikai ar bijušo padomju produktu valodu zināšanām vadot uzņēmuma darbību http://financenet.tvnet.lv/viedokli/486450-lpuf_viesstradnieki_latvija_bus_neizbegami, ir jādomā plašāk, tukrklāt valstiskā līmenī.
Kādas ir jūsu domas šajā sakarā? Viedoklis? Varbūt kādai draugi vai paziņas ir no krievu ģimenēm, vai pašās rit krievu asinis - ko domājat jūs un viņi? Varbūt kādai ir pazīstams kādas citas tautības pārstāvis? Pati pazīstu vienu turku - dzīvo LV jau trīs gadus, bet latviski nezin ne vārda - tas man liek aizdomāties - tātad latviešu kultūra ārzemju studentiem un strādājošajiem netiek popolarizēta un rādīta. Lūk, rezultāts.Labvakar, cosmo dāmas! Tēmai iedvesmojos no šī raksta http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/135956/jevgenijs-osipovs-nevaru-cienit-so-navigi-slimo-valsti . Man gan liekas, ka šim vīrietim ar galvu kaut kas nav kārtībā un viņam būtu kārta pienākusi paviesoties psihoneiroloģiskajā klīinikā, bet nu tas tā.
Jau kādu laiku aizdomājos par to, ko mūsu valsts dara sveštautiešu pilnvērtīgas integrācijas labā? Cik tas viss ir efektīvi? Kā mēs jau zinām, tad Latvijā dzīvo diezgan daudz indivīdu ar Osipovam līdzīgu domāšanas veidu, ka Latvija un latviešu kultūra, valoda nekas nav un kam vispār kaut kas tāds ir vajadzīgs, bet vai tas nav sava veida rezultāts tam, kā šī integrācija notiek? Lielākoties, ko es pati redzu, tas viss notiek ar piespiešanas metodēm un sava veida naidīguma attieksmi (var jau saprast kāpēc), kas tādā osipovveidīgā sabiedrības daļā izraisa vēl lielāku pretreakciju. Kaut vai izglītības apmācību krasa valodas maiņa skolās, kaut paši skolotāji latviešu valodu zin ļoti zemā līmenī un tāpat slepus mācības notiek krieviski. Tāpat arī valodas apmācība pilsonības iegūšanai (tikai kādā līmenī?). Viss tā kā būtu skaidrs - gribi būt šīs valsts pilsonis, tad mācies latviešu valodu, bet kāpēc daudzi to izvēlās nedarīt? Jocīgākais ir tas, ka uz 18. novembra uguņošanu pulcējas tik daudz krievu, bet, iespējams, tas ir tikai iemesls kārtējam burziņam un viss. Vai nebūtu pareizāk mums tomēr dzīvot draudzīgi un būvēt mūsu valsti kopā, uzlabot sabiedrības mikroklimatu? Ja jau šie pretvalstiski domājošie cilvēki vēl joprojām nav devušies uz Krieviju, tad tāpat nāksies šeit dzīvot. Tik ilgi dzīvojot kopā, mēs taču zinām krievu psiholoģiju, līdz ar to, varam paredzēt, kā viņus padarīt lojālus savai valstij, kuras teritorijā viņi ir dzimuši. Valodu iemācīties - cik tad tur tā darba? Mainīt domāšanu un attieksmi, tas jau ir cits jautājums. Mums visiem būtu izdevīgāk dzīvot draudzīgi un ieguldīt enerģiju savu dzīves apstākļu uzlabošanā.
Tajā pašā laikā tik daudz tiek runāts par ķīniešu un citu imigrantu iespējamo invāziju Latvijā, par ārkārtējo viesstrādnieku nepieciešamību, utt., bet kur tiek apspriests šo topošo Latvijas valsts rezidentu integrācijas, latviešu valodas un kultūras apguves jautājums? Ja nekādas efektīvas programmas šajā virzienā netiks radītas, tad šie cilvēki izvēlēsies vieglāko ceļu - krievu valodu un tad varēsim raudāt, kāpēc tie draņķi nemācās latviešu valodu un neko nezin par mūsu kultūru. Mēs varam naivi cerēt, ka latvisko identitāti ilgtermiņā mums izdosies saglabāt ar demogrāfisko lēcienu vai aizbraucēju atgriešanu, bet mūsu apstākļos mums vairāk vajadzētu piedomāt par valsts iedzīvotāju saliedētību, latviskās identitātes stiprināšanu ne tikai savu tautiešu vidū, bet arī cittautiešu iespējamo iebraucēju vidū. Nevar iztikt tikai ar bijušo padomju produktu valodu zināšanām vadot uzņēmuma darbību http://financenet.tvnet.lv/viedokli/486450-lpuf_viesstradnieki_latvija_bus_neizbegami, ir jādomā plašāk, tukrklāt valstiskā līmenī.
Kādas ir jūsu domas šajā sakarā? Viedoklis? Varbūt kādai draugi vai paziņas ir no krievu ģimenēm, vai pašās rit krievu asinis - ko domājat jūs un viņi? Varbūt kādai ir pazīstams kādas citas tautības pārstāvis? Pati pazīstu vienu turku - dzīvo LV jau trīs gadus, bet latviski nezin ne vārda - tas man liek aizdomāties - tātad latviešu kultūra ārzemju studentiem un strādājošajiem netiek popolarizēta un rādīta. Lūk, rezultāts.Labvakar, cosmo dāmas! Tēmai iedvesmojos no šī raksta http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/135956/jevgenijs-osipovs-nevaru-cienit-so-navigi-slimo-valsti . Man gan liekas, ka šim vīrietim ar galvu kaut kas nav kārtībā un viņam būtu kārta pienākusi paviesoties psihoneiroloģiskajā klīinikā, bet nu tas tā.
Jau kādu laiku aizdomājos par to, ko mūsu valsts dara sveštautiešu pilnvērtīgas integrācijas labā? Cik tas viss ir efektīvi? Kā mēs jau zinām, tad Latvijā dzīvo diezgan daudz indivīdu ar Osipovam līdzīgu domāšanas veidu, ka Latvija un latviešu kultūra, valoda nekas nav un kam vispār kaut kas tāds ir vajadzīgs, bet vai tas nav sava veida rezultāts tam, kā šī integrācija notiek? Lielākoties, ko es pati redzu, tas viss notiek ar piespiešanas metodēm un sava veida naidīguma attieksmi (var jau saprast kāpēc), kas tādā osipovveidīgā sabiedrības daļā izraisa vēl lielāku pretreakciju. Kaut vai izglītības apmācību krasa valodas maiņa skolās, kaut paši skolotāji latviešu valodu zin ļoti zemā līmenī un tāpat slepus mācības notiek krieviski. Tāpat arī valodas apmācība pilsonības iegūšanai (tikai kādā līmenī?). Viss tā kā būtu skaidrs - gribi būt šīs valsts pilsonis, tad mācies latviešu valodu, bet kāpēc daudzi to izvēlās nedarīt? Jocīgākais ir tas, ka uz 18. novembra uguņošanu pulcējas tik daudz krievu, bet, iespējams, tas ir tikai iemesls kārtējam burziņam un viss. Vai nebūtu pareizāk mums tomēr dzīvot draudzīgi un būvēt mūsu valsti kopā, uzlabot sabiedrības mikroklimatu? Ja jau šie pretvalstiski domājošie cilvēki vēl joprojām nav devušies uz Krieviju, tad tāpat nāksies šeit dzīvot. Tik ilgi dzīvojot kopā, mēs taču zinām krievu psiholoģiju, līdz ar to, varam paredzēt, kā viņus padarīt lojālus savai valstij, kuras teritorijā viņi ir dzimuši. Valodu iemācīties - cik tad tur tā darba? Mainīt domāšanu un attieksmi, tas jau ir cits jautājums. Mums visiem būtu izdevīgāk dzīvot draudzīgi un ieguldīt enerģiju savu dzīves apstākļu uzlabošanā.
Tajā pašā laikā tik daudz tiek runāts par ķīniešu un citu imigrantu iespējamo invāziju Latvijā, par ārkārtējo viesstrādnieku nepieciešamību, utt., bet kur tiek apspriests šo topošo Latvijas valsts rezidentu integrācijas, latviešu valodas un kultūras apguves jautājums? Ja nekādas efektīvas programmas šajā virzienā netiks radītas, tad šie cilvēki izvēlēsies vieglāko ceļu - krievu valodu un tad varēsim raudāt, kāpēc tie draņķi nemācās latviešu valodu un neko nezin par mūsu kultūru. Mēs varam naivi cerēt, ka latvisko identitāti ilgtermiņā mums izdosies saglabāt ar demogrāfisko lēcienu vai aizbraucēju atgriešanu, bet mūsu apstākļos mums vairāk vajadzētu piedomāt par valsts iedzīvotāju saliedētību, latviskās identitātes stiprināšanu ne tikai savu tautiešu vidū, bet arī cittautiešu iespējamo iebraucēju vidū. Nevar iztikt tikai ar bijušo padomju produktu valodu zināšanām vadot uzņēmuma darbību http://financenet.tvnet.lv/viedokli/486450-lpuf_viesstradnieki_latvija_bus_neizbegami, ir jādomā plašāk, tukrklāt valstiskā līmenī.
Kādas ir jūsu domas šajā sakarā? Viedoklis? Varbūt kādai draugi vai paziņas ir no krievu ģimenēm, vai pašās rit krievu asinis - ko domājat jūs un viņi? Varbūt kādai ir pazīstams kādas citas tautības pārstāvis? Pati pazīstu vienu turku - dzīvo LV jau trīs gadus, bet latviski nezin ne vārda - tas man liek aizdomāties - tātad latviešu kultūra ārzemju studentiem un strādājošajiem netiek popolarizēta un rādīta. Lūk, rezultāts.
1550
