Ārējais izskats

Gangsters vienmēr bijusi pozitīva skaudība uz tumsnējām meitenēm, visas, ko pazīstu, ir ļoti skaistas :)

Varbūt ne pa tēmu, bet esmu novērojusi, ka bieži vien meitenes, kas skolā nav bijušas ļoti simpātiskas, pievilcīgas.. dzīvē tā pārvēršas, ka pazīt nevar. Ir skaistas, pašpārliecinātas un izskatās lieliski, bet skolas lielākās cacas ar laiku paliek nesimpātiskas.

Gan jau jūs to neesat pamanījušas, bet es bieži, satiekot kādu, nodomāju- ak jēziņ, cik viņa tagad ir skaista!

Mani mēdza apvainot līdz,mhm, kādai 8-9. klasei, bija man brilles, par to arī apsmēja. :) tad kkā mainījos, sāku nēsāt lēcas, krūtis arī izauga (:D) un beigās vidusskolā puiši bija vairāk draugu nekā meitenes :)

kisskissmjau dažreiz ir novērots. bet tas ir atkarīgs no rūpēm par sevi, pārsvarā jau, kas ir dabīgi skaists, tas paliek.
es tomēr uzskatu, ka visi ir skaisti un to var prasmīgi maskēt nekopjot sevi vai tieši pretēji- izcelt vnk rūpējoties par izskatu.

pasaku "ej kārties!" un aizeju prom vienkārši

tā nav gadījies sasitībā ar izskatu, es tik tā parasti daru, ja vnk kko ne pa tēmu piesienās

Ja man kaut ko kāds pateiktu par izskatu es vienkārši pieceltos un tam cilvēkam iesistu. Man šādi negatīvi komentāri visvairāk sāpina

Esmu saņēmusi dažas riebīgas replikas par savām nepilnībām izskatā skolas laikā, kad pusaudžiem ir raksturīgi "mērīties ar krāniņiem". Neapvainojos, jo savas nepilnības apzinājos ļoti labi un biju gatava, ka kāds mēģinās mani sāpināt norādot uz tām.

tev jāsaprot, ka tie ir nelaimīgi un kompleksaini cilvēki, jo laimīgiem un apmierinātiem cilvēkiem NEKAD neienāks prātā kaut ko indīgu teikt par citu ārieni. Atceries to, kad nākamreiz kāds kaut ko teiks. Bet jebkurā gadījumā, ja tev pašai nepatīk savs svars, tad dari kaut ko lietas labā. Bet ja pati sev patīc, tad vispār nav ko iespring

jap,par krūtīm biju apsmieta daudz un dikti,bet tagad visiem patīk. :D nekad neesmu bijusi baigi slaidā un tievā, arī par to ir dzirdētas replikas. bet nu aj, tas viss ir bijis sen un tagad jau galīgi vienalga. :)

Skolas laikā, es nebiju glīta, nepatiku pati sev, bet mani neviens neapsmēja un neko arī neteica par izskatu, izņemot to, ka man ļoti skaisti mati ir un acis skaistas- Man tas likās apvainojums nevis kompliments, tajā laikā, bet, laikam, tas tā nebija domāts.

Tagad, pēc daudziem gadiem, bieži no vecām paziņām dzirdu, ka esmu ļoti skaista palikusi, bet īstenība... Nejau skaista esmu palikusi, vienkārši esmu pati sev iepatikusies, sākusi sevi novērtēt un rūpēties. Un šodien es pati sev pat ļoti patīku, esmu skaista un to apzinos, bet ļoti labi atceros, ka agrāk es tāda ne tuvu nebiju. :)