Labrīt.
Es jau kādu laiku cenšos saņemties to izdarīt, tad, nu, šajā saulainajā dienā beidzot pienācis laiks, kad es to patiešām izdarīju - iedevu mannā putru bērnam ēst pašam, ar karoti. Tagad, kad esmu novākusi apmēram pusi posta (vēl atliek sienu nomzgāt, atrast kleksi, kas aizlidoja mana drēbju kronšteina virzienā, un izdomāt kā atberzt dīvānu), sāku domāt, ka tā nemaz nebija tik laba doma. :D
Šodien noteikti jāiziet ārā - pārāk skaists laiks, lai to laistu vējā. Šādās retajās dienās es priecājos, ka man nav tāda darba, uz kuru man būtu jāsteidzas, kur būtu jāsēž un kas man neļautu iziet pa dienu ārā.
Visā visumā man darbīguma ziņā šī nedēļa tikai sākas - rīt uz Gaiļezeru, sestdien tikšanās ar skaņu operatoru, kam vēl jāsagatavo vajadzīgās aparatūras saraksts, svētdien lietā tāmes stādīšanas diena un tad jau pirmdien pieņemšana pie ciema bosa. :D