Sliktas domas

Es biju domajusi, ka esmu vieniga tada:(
Man jau liekas, ka man tas viss no visa negativa ko salasos zinas vai filmas redzu.

Man ir līdzīgi, tikai manā ģimenē tieši laikā, kamēr esmu bijusi prom, ir lielas problēmas radušās, tā kā man tās sliktās domas ir pamatotas. Tā kā es šobrīd dzīvoju ar vienu kāju šeit, ārpus LV, bet no otras puses - ar domām tur. Bet par tādām lietām kā nāve, slimības utt es nemaz neļauju sev domāt.

Centies uzreiz mekleet logiskus izskaidrojumus kaa piemeeram, tagad ir pl.11, mamma varbuut ir aizgaajusi uz veikalu, ir pl. 22 un teetis visticamaak, ir dushaa.

Man arī tā ir. Kaut kā bailes, ka kāds var pazvanīt un pateikt kaut ko sliktu, jo vēl ir vecvecvecāki un vecvecāki dzīvi.
Bet tāpat arī par citiem uztraucos,ka tik kaut kas nenotiek.
Laikam jau to iespaido tas,ka ziņās saskatamies un salasamies visādus briesmu stāstus, vai arī ja vienkārši ir gaidāms, ka drīz kaut kas tāds varētu notikt (par veciem cilvēkiem)

Es biju domajusi, ka esmu vieniga tada

+

Ak vai. Man arī likās, ka es esmu retā tāda. Īstenībā ziņas, laikam arī varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, jo cik reizes nav bijis tā, ka es ieeju Tvnet ar domu ''o, jāpaskatās, kas mājās labs notiek'' un lielāko ties nekas labs tur nav. Tur avārijas, tur mājas deg, tur pedofīli. Un laikam jau liekas, ka ja ar citiem tas viss notiek tad tik pat labi (slikti) var notikt aŗī ar manējiem.

Bet kāpēc es domāju, ka ja kaut kas notiks piemēram ar vecvecākiem, ka es to gribētu uzzināt universitātē esot piemēram. Man varbūt pietrūkst uzmanības un rūpju no citiem šeit?

Bet kāpēc es domāju, ka ja kaut kas notiks piemēram ar vecvecākiem, ka es to gribētu uzzināt universitātē esot piemēram.

Kā tu domā, kā tu tādu ziņu uztvertu? Uzreiz kristu ceļos raudādama vai tomēr mierīgi, savaldīgi?

Man ir loti trakas domas nakusas prata. Baidos teikt, ka nenorej. Es tik tiesam nezinu ka to kontrolet. It ka tgd jau nav tik traki.
Atceros, kad par mazulisiem salasijos, ka lidz 1 gada vecumam var nomirt no peksnas naves vai ka tur. Ta bija vnk elle.((

Mari, nu sāktu raudāt noteikti, bet vai ceļos kristu, diez vai.

Es arī domāju, ka es vienīgā tāda. Kā nevaru sazvanīt vecākus,māsu, draugu un ja vairākas stundas,man vienmēr viss sliktākais prātā, jau sāku raudāt, stresot. :(

Tas man viss aizsākās,kopš vienreiz tiešām kas slikts bija noticis.

Un visādi slikti gadījumi ar vienmēr ienāk prātā- nāves,avārijas,slimības,u.t.t :( šausmas.. nu.. kā vien varu, tā gaiņāju tās domas prom un domāju no sākuma loģiski un ja pēkšņi smadzenes sāk izdomāt, ka laiks mani pamocīt ar kādām pirms nāves domām,ieslēdzu jautru mūziku un mēģinu tiešām aizgaiņāt šīs domas prom. Galvenais neizvēlēties kādu lirisko dziesmu, vai sākt skatīties drāmu,jo tas ir vienkārši graujoši. Es mēdzu uz slikta garastāvokļa tā darīt un beigās sapratu, ka slikts jāarstē ar labu, ne otrādi ;D

Tik tiešām neesi vienīgā tāda. Kaut gan dzīvoju netālu no vecakiem un vecvecākiem, tik un tā tādas domas dažreiz ir. Vistulbākais ka esmu pieķērusi sevi pie domas, ka redzu ātrās palīdzības mašīnu, tā satraucos, ka tas pie maniem mīļajiem :(

man arī ir līdzīgi, tikai tās sliktās domas vairākumā ir par manu bērnu. Esmu salasījusies visādus rakstus par dažādām slimībām,( tā ka pati vien vainīga laikam esmu), un domāju un baidos. Ļoti ceru,ka ar tādu domāšanu un baiļošanos nevar pievilkt tās nelabās lietas.

Tieši tāpēc jāmēģina šīs domas gaiņāt prom. Jo domām liels spēks!
Kā ko sliktu iedomājos,pārspļauju pār plecu un piesitu pie koka!