RG, jā, zināma problēma. Esmu tavā vecumā, attiecības nedaudz ilgāk, kā 3 gadus, dzīvojam kopā. Dotajā brīdī sanāk kādas 2x mēnesī(!) (vai nav lieliski), būtu tagad pat priecīgs ar divām nedēļā. Reizēm parasta buča ir problēma, uz ko atbilde ir - negribu. Sajūta, ka runāt vairs nav vērts, gluži nē, bet uz to pusi. Tas iedragā pašapziņu. Viens otru neesam krāpuši, tulīt paijmeitiņas mani nories, bet ir sajūta - mudinoša, ka gribās citu, tīri fiziska vajadzība, pēc kādas, bez kādām emocionālām saistībām, jo, redz, nav seksa. Ir mēģināts par to runāt, bez rezultātiem. Es klaji pateicu, ka man ir sajūta, ka viņa mani negrib (vai tiešām, ne?) un nejūtos iekārojams, atbilde, protams, bija interesanta, no sērijas: "kā tu vispār ko tādu vari iedomāties?! Muļķis, vai? Tā nav." Bet tā ir, liekuļošana, izrunāties līdz galam nesanāk, jo, cik saprotu, es apvainojot viņu, ja reiz paceļu gaismā šādu tēmu. Rodas sublimācija, enerģiju nākas novadīt citur - hobijos, ūn tad atkal tieku zāģēts... Es biju prasījis arī - vai tev ir labi, kā ir? - jā, man vairāk nevajagot. Cik egoistiski. Kā var būt labi, ja attiecībās vienam nav labi, bumba ar degli.
Kompromisi 0, pielāgošanās 0, izrunāšanās 0 - šis attiecībā uz seksuālo daļu.
Es neredzu nākotnē sevi šādās attiecībās, ja šādā garā man būtu jādzīvo turpmāk.
O, šķirties? "Kretīns, nelaimīgais, Tev tak galvenais sekss attiecībās, par mīlestību i` nedomā, es taču zināju, visi tādi!" Šis jau skan manā galvā, kā teksts, ko man pateiktu, ja tā notiktu. Bet zinat, meitenes, tas pa tiešām nogurdina fiziski/emocionāli - nedabūšana, kurvīši, pašapmierināšanās.
Es ceru, ka meitenes kaut ko var arī no šī izlobīt un mācīties, tāpēc arī rakstīju. Vīrietim vajag seksu, sievietei vajag to saprast, un nerunāju par 2x dienā.
Lasot diskusiju, man Kristi patīk. Žēl tikai, ka manējā tik sekli domā.
35
