Attiecības ar sportistu

Lasot Tevis rakstīto, man uzreiz ir skaidrs par kādu sporta veidu ir runa :) Pārāk ilgi jau esmu šajā vidē :D
Kādreiz mēs dzīvojām tādā režīmā kā jūs, bet.. kā jau teicu, prioritātes ir mainījušās. Turklāt nu jau kādu laiku vairs nedzīvojam Latvijā, te viss ir citādāk. Ar Latvijas režīmu nudien par studijām var aizmirst, lai gan tas arī ir atkarīgs no situācijas, ir treneri, kas spiež uz to, lai viņa sportisti iegūst kādu izglītību, jo nu galu galā visādi var notikt un sportista karjera pavisam noteikti nav mūžīga.

Pildspalva - pilnīgi intriga parādījās :D

hehe :) Man gan ar dažu cilvēku nobīdi, bet ir aptuveni skaidrs, kas varētu būt Tavs draugs. Kā jau teicu, esmu ļoti ilgi tajā visā :D Bet nu saglabāsim arī mazliet intrigas :)

Mana māsa jau divus gadus ir kopā ar sportistu. Viņa viņu ļoti mīl, viņš viņu arī.

Jā, viņam ir daudz treniņi, spēles, bet viņa iet uz spēlēm un atbalsta, viņi tiekas pa vakariem (viņi nedzīvo kopā!) un atrod iespēju arī kopīgi izklaidēties, aiziet uz pasākumiem un viens otram veltīt laiku.

Vienīgi ilgtermiņā pasākumus neplāno, jo viņš nekad nezin savu grafiku, bet.. turās.
Un jūtu, ka turēsies vel ilgi.

Tā ka, ja gribi, viss ir izdarāms ;)

Un vai, jūsuprāt, ir vērts 'upurēties' attiecību labā, jo apzinos, ka mīlu viņu, tomēr ir tik ļoooooti grūti..

Protams, upurēties NAV vērts. Attiecībās ir jāizjūt cilvēkiem komforts.. nevis jācieš. Ja Tu pieņem puiša lietas un greizsirdību nostum malā, viss kārtībā.

Nevienam arī nebūs tiesības vainot Tevi tāpēc, ka pārtrauc attiecības, jo nespēj ar to sadzīvot.

Saproti, puisim profesionālajā jomā jāsaņem no līdzcilvēkiem 100% atbalsts, nevis iekšējs pārdzīvojums un nosodījums. :)

Katra meitene nevar būt jūrnieka sieva, bohēmista/brīvmākslinieka 2. pusīte utt.

Es nekad nevarētu būt kopā ar vīrieti kura prioritāte neesmu es ....

Noteikti atbalsti,jo tas viņu iepriecinās,ka arī tu akceptē viņa nodarbošanos. Un 4reizes nedēļā vel nav tik traki. Draudzenes puisim ir katru dienu treniņi izņemot svētdienās un pie tam 2 treniņi dienā.

kas ar saviem vīriešiem apmeklē dažādus pasākumus, atļaujas visu dienu pavadīt gultā

Ta ari ir?

Bet nopietni, ko tu gribi, lai sezh majas un tev rocinju tur? Vai pavada visu laiku pie TV uz divana?
Jo mazak esat kopa, jo stipraka milestiba veidojas, parak daudz kopa but nav veseligi attiecibam.

weee - tas, ka vīrietis ir profesionāls sportists, nenozīmē, ka viņa sieviete viņam nevar būt dzīves prioritāte.
Zinu, ka savējām es esmu prioritāte. Jā, sports (lasīt - darbs) aizņem būtisku laiku viņa dzīves, bet tad var uzdot jautājumu, kādēļ to dara? Protams, viens no iemesliem - viņš ar to nodarbojas kopš bērnības un ir nostādījis sev konkrētus mērķus. Otrs - viņš cenšas, sitas, dara visu iespējamo, lai mana dzīve būtu nodrošināta, lai mūsu nākotnē nekas netrūktu. Protams, tas arī kaut ko prasa. Viņš reizēm nav mājās. Bet pa to laiku mēs ļoti noilgojamies viens pēc otra un atkal redzēšanās rada tāaadu prieku.
Un, tā kā, es strādāju ierasto 8h darbu - es nejūtu tos viņa treniņus, izņemot tās ļoti retās reizes, kad iekrīt vakaros. Spēles vakaros? - jā. bet man jau konkrētais sporta veidz patika arī pirms es ar viņu sāku veidot attiecības, gāju uz spēlēm. Man tas nesagādā problēmas, kā min autore.
Laikam jau jāsaka, ka būt par profesionāla sportista sievu ir jābūt sava veida aicinājumam, vēlmei, ka Tava dzīve ir pakārtota viņam. Ja jāpārvācas uz citu valsti - jābrauc līdzi. Jābūt ar viņu patiesi, gan priekos, gan bēdās. Tas nav viegli, bet ja mīl otru cilvēku, tad visas lietas iespējamas :) Un tā kā, es neesmu karjeriste, bet gan ģimenes cilvēks, tad man tāda pēkšņa pārvākšanās neradītu galvas sāpes. Bet protams, kamēr varu, mēģinu veidot savu karjeru :D

nemāku es īsi rakstīt :D

Pirmkārt, kopīgas intereses!!!
Ja viņš iet uz treniņiem, dari to pašu un kopā ar viņu! Saku no pieredzes, nekas tā nesatuvina kā sports un kopīgi treniņi! ;)

Saku no pieredzes, nekas tā nesatuvina kā sports un kopīgi treniņi!

Kā Tu iztēlojies kopīgus treniņus, ja vīrietis pārstāv komandu sporta veidu? Piemēram, kā var īstenot koptreniņus ar hokejistu?

Ja viņš iet uz treniņiem, dari to pašu un kopā ar viņu! Saku no pieredzes, nekas tā nesatuvina kā sports un kopīgi treniņi!

Un ja viņš ir basketbolists, kurš trenējas kopā ar komandas biedriem? Neliekas kkā stulbi ieteikt viņai iet draugam līdzi? Diez vai tur ļauj sportistu draudzenēm pa vidu jaukties, kamēr viņi trenējas.

Um, sportistiem nav tikai komandas treniņi. kā tad viņi uztur sevi formā?? :D

Profesionālajā sportā ir gan fiziskie, gan spēles/tehniskie treniņi. Visi notiek kopā ar komandu.
Vai Tavā pieredzē bija tā, ka draugs fizisko trenēja individuāli?

Nu nav viņš profesionāls sportists, ja jau vēl uz darbu iet. Profesionāls ir tad, kad pelna ar savu profesiju, tikai ar sportu. Nu neko nedari, sportistiem jāmeklē sievas, kas ir no dabas sievietes, kas ir pārņemtas ar bērnu, tad vinām ir ko nodarboties un vīra nebūšana mājās nesatrauc, jo visa viņas zemeslode griežas tikai ap bērnu. Ja esi no tām, tad tiec pie bērna, ja ne, tad pamet to džeku un atrodi tādu, kuram visa zemeslode griežas tikai ap tevi.

Nav jau ta, ka visa zemeslode griezas ap bernu, vienkarsi sanak ta, ka sievietei ir jatiek ar visu saimniecibu pamata pasai gala. Protams ir jau gadijumi, ka virs tiesi del treninu grafika var piepalidzet majas darbos, t.sk., bernu audzinasana, bet ta ir retak. Ja ir kaut cik veiksmiga karjera ar treninnometnem un spelem arpus lv, tad tur majas lietam virietim ipasi laika un energijas neatliek. Galvenais, ka naudu nopelna. Parejais uz sievas pleciem, tapec ari vairums sieviesu ir majsaimnieces.

Un vispar sportisti aktivas sezonas laika ir diezgan saaudzejami, jacensas maksimali nenoslogot vinus ar ikdienas problemam, lai maksimali var koncetreties uz darbu un rezultatu, tapec ari, manuprat, gudras sievietes lielako dalu sadzives rupes iznes uz sevi.

Es zinu kā tas ir, kad sports ieņem lielu lomu otra cilvēka dzīvē. Pazīstami arī tie vakari,kad viņš ir tik noguris,ka neko citu kā gultu un miegu redzēt nevēlas. Zinu,kā ir svētkus svinēt šķirti. Zinu,kā ir tad,kad komanda zaudē un viņš aizmet garām pēdējo metienu.. Zinu arī to, kā ir tad,kad otram ir trauma un tev ir jābūt tam lielajam balstam,kas nebeidz atkārtot - "Būs labi, tikai nepadodies!"
Būt par sportista otro pusīti nav viegli, taču, lai viss izdotos, tev jāsāk iemīlēt viņa sporta veids un jābūt līdzās kā uzvarās tā zaudējumos, kā virsotnēs tā kritienos.Es gan nezinu,kādu sporta veidu tavs vīrietis pārstāv,bet vari kaut vai treniņus pavērot no malas, varbūt ieraudzīsi to lielo dzirksti viņa acīs un sapratīsi, kāpēc tas viņam ir tik svarīgi .

Ar šo visu gribēju teikt,ka - pirms sāki satikties, zināji,ka viņš ir sportists,ka viņam ir treniņi un spēles un ka sportam ir ļoti liela nozīme viņa dzīvē. Vai nu tev ir jāsamierinās ar šādu viņa dienas grafiku un jāiemācās savs laiks plānot citādi, vai arī jums diemžēl nav lemts..

Iesaku padomāt arī par saviem nākotnes mērķiem,prioritātēm. Vai esi gatava dzīvot uz koferiem,ja līgums ir,piemēram, uz 3 gadiem un tālāk par savu dzīvi neko nezini ? Esi gatava nesalūzt un būt stipra brīžos, kad viņam ir smagi ? Es gatava savu karjeru nostādīt aiz viņa karjeras un pielāgoties dažādām izmaiņām?

Vissvarīgākais,manuprāt, ir iemīlēt šo sporta veidu tik pat ļoti, cik to mīl draugs/vīrs. Es nezinu lielāku prieku, kā apmeklēt katru spēli, redzēt kā viņam veicas, redzēs uzvaras, redzēt dzirksti un azartu viņa acīs!