Liktenis?

1681

Reģ: 01.09.2012

Iedvesmojoties no šodienas filozofiskās noskaņās veidotajā diskusijām izdomāju pajautāt, ko domājat par likteni?

Vai ticat, ka dzīves ceļš jau ir pirms dzimšanas noteikts un kaut kur "ierakstīts", vai varbūt, ka likteņa nav vispār?

Es domāju, ka ir liktenis, kas cilvēkam šūpulī ielikts ar noteiktu galamēŗķi un galvenajām pieturām dzīvē, bet tas KĀ un CIK ĀTRI cilvēks nonāk līdz tam galamēŗķis ir atkarīgs no mums pašiem un mūsu darbībām, kas var gan sarežģīt, gan atvieglot mūsu dzīves ceļu.

Piemēram, nolemts, ka mūsu mūža mīlestību satiksim nejauši Parīzē tādā un tādā kafejnīcā. Un iestājoties augstskolā jau otrajā kursā iezīmējas iespēja doties uz Parīzi praksē par labām sekmēm. Bet mēs slinkojam, netiek praksē un nesatiekam savu mūža mīlestību jau 20 gados. Bet kad mums ir 30 tad darba braucienā atkal sanāk iespēja doties uz Parīzi, aizbraucam un tajā kafūzī satiekam TO cilvēku, tikai 15 gadus vēlāk. Tātad rezultāts viens, bet savu kļūdu dēļ nonākam citādāk, vēlāk, sarežģītāk.!?

Kā domājat Jūs? :D

09.11.2013 18:15 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Es noteikti ticu liktenim-ir kaut kas taads,kas vada cilveeku uz to sleedzienu,darbiibu,kaapeec dariit taa un taa...liekas tik diivaini,ka viens teikums var mainiit visu turpmaako dziivi...

09.11.2013 18:19 |

besame

5075

Reģ: 19.04.2013

Liktenim ticu. Ekstrasencos vel teica, ka ar katru musu tetovejumu, mainoties ari busu liktenis- vai uz labo vai slikto pusi.

09.11.2013 18:24 |

delusion

2461

Reģ: 02.01.2010

Ticu, ka "sākuma komplekts" ir jau iepriekš noteikts - dzimšanas vieta, laiks, ģimene..visu pārējo lemjam mēs paši, jo dzīves laikā ir pieejamas neskaitāmas izvēles un varianti. Tikpat labi var sēdēt, neko nedarīt un atmest kedu no bada, ja ir vēlēšanās.

09.11.2013 18:25 |

Krītiņš Saujiņā

2739

Reģ: 25.02.2009

ticu liktenim, bet nevis kā kaut kam kas ir jau no sākta gala ierakstīts. Ticu ''Cloud Atlas'' teorijai, ja to tā var saukt - mūsu dzīves nav mūsu pašu. Tā ir citu cilvēku pagātnes, tagadnes darbību summa. Tas arī veido mūsu likteni.

09.11.2013 18:28 |

Ella7

1681

Reģ: 01.09.2012

Hiromanti saka, ka cilvēkam piedzimstot līnijas uz abām plaukstām esot vienādas - tur rakstīts cilvēka liktenis. Kreisajā rokā uz visiem laikiem paliek tas pats raksts, bet uz labās mainās atbilstoši cilvēka darbībām. Es jau to sen biju lasījusi un kad man bija 18 gadi nofotografēju abas rokas. Kaut kad vēlāk atradu tās bildes un salīdzināju un tiešam man uz labās rokas līnijas citādāk sapinušās, bet kreisajā palikušas vecās. :D Biju pati arī pēc tam skatījusies nozīmi un izskatās, ka šūpulī man labs komplekts bija ielikts, bet uz labās rokas mainījies uz slikto pusi. Kaut ko dzīvē esmu nepareizi darījusi. ŽĒl...

Un vēl vai Jums nav tā, ka dzīve atkal un atkal saved ar noteiktiem cilvēkiem? It kā nekas, bet pēc pāris gadiem atkal satiekat un kaut kas ko tas cilvēks pastāsta vai izdara liek kaut ko sevī mainīt vai vismaz aizdomāties?

09.11.2013 18:30 |

ArtAnna

426

Reģ: 13.09.2012

Mēs esam šajā pasaulē, lai izciestu sodu.

09.11.2013 18:41 |

delusion

2461

Reģ: 02.01.2010

Ja sods ir tik superīgs, kāds tad būtu apbalvojums? :D

09.11.2013 18:45 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Neticu, ka liktenis jau zvaigznes ierakstits. Uzskatu, ka likteni veidojam pasi, katru dienu izdarot izveles, lielas, mazas un pavisam nenozimigas.

09.11.2013 18:47 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Un autores piemers man skiet pilnigi sviestains un murgains variants, neticu kam tadam:)

09.11.2013 18:48 |

ArtAnna

426

Reģ: 13.09.2012

Beibe.Marta, tad kā ar zīlēšanu var noteikt, cik gados apprecēsies, cik bērni būs utt, ja liktenis nav zvaigznēs ierakstīts? Ir ierakstīts. Jau kopš dzimšanas zīdainim var pateikt, cik gados viņš aizies, tāpat kā pieaugušajiem var noteikt, kad pienāks viņu pēdējā stundiņa.

09.11.2013 18:49 |

MoonLady

7079

Reģ: 11.10.2013

Beibe.Marta, tad kā ar zīlēšanu var noteikt, cik gados apprecēsies, cik bērni būs utt, ja liktenis nav zvaigznēs ierakstīts? Ir ierakstīts. Jau kopš dzimšanas zīdainim var pateikt, cik gados viņš aizies, tāpat kā pieaugušajiem var noteikt, kad pienāks viņu pēdējā stundiņa.

+++
Liktenim ticu.

09.11.2013 18:55 |

redblack

273

Reģ: 26.08.2013

Liktenim ticu, bet ne tam, ka tas nolemts mums jau piedzimstot. Ticu, ka mēs satiekam cilvēkus, kurus mums jāsatiek un daram lietas, no kurām mums ir lemts mācīties. Bet pieturos pie tā, ka katrs ir pats sava likteņa noteicējs :)

09.11.2013 19:01 |

1220

Reģ: 28.08.2013

domāju ka eksistē liktens, atkal jācīnās par savu vietu, labprāt aizmuktu, bet cenšos mācīties no iepriekšējām kļūdām, mierinu sevi ar domu, ka citur būs vēl sliktāk. A varbū ja aizietu prom, satiktu savu otro pusīti, aij nez :D man pagaidam viss pa apli iet, ceru ka tas nav tomēr liktens , ja ir tad pavisam sūdīgs.

09.11.2013 19:19 |

in_love

472

Reģ: 11.07.2010

Ella, runājot par rokām, vai tas nevarētu būt tāpēc, ka viena ir dominējošā un otra nav, respektīvi, mēs ar katru roku veicam dažāda rakstura un daudzuma kustības?

09.11.2013 19:21 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Es gan nedomaaju ,ka autores piemeers ir sviestains.Ar mani notika loti liidziigi...Es vareeju netikt uz Ameriku-tik daudziem prieksaa (konsulaataa) atteica!Es vareju nesatikt savu tagadeejo viiru-vins vienmeer atceras,ka nemaz neesot gribeejis iet uz to balliiti...tad es vareeju neieiet vina hottub -par to arii esam runaajusi...Es nevaru teikt ,ka man bija viegli to izdariit:D.Vareeju nebraukt ar vinu uz kalniem...
Tad ir veel taadas sakritiibas,ka nokavee vilcienu,vai paspeej uz vilcienu utt
Es nemaz nerunaaju par taadaam sakritiibaam,kaa uzkriit uz galvas laasteka....

09.11.2013 19:28 |

1220

Reģ: 28.08.2013

Emmanuelle cik tev bij gadi, kad satiki savu vīru? :D

09.11.2013 19:37 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Daudz!!!:D

09.11.2013 19:38 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Ticu liktenim. Un tieši tā, ka lielos vilcienos viss jau ir noteikts un ir kaut kādi konkrēti pieturas punkti, kuri nekad nemainās, bet to pašu ceļu mēs izvēlamies paši.

Es kādreiz aizdomājos par to deja vu sajūtu. Kattreiz, kad man tāda parādās, es pie sevis nodomāju, ka tas nozīmē, ka esmu uz pareizā ceļa un šis moments jau bija manā liktenī ierakstīts...

09.11.2013 19:40 |

Zhanna

499

Reģ: 09.09.2013

Ticu liktenim.., ticu, ka no savas laimes nevienam neaizmukt.

Liktenis, ka es to saprotu pastav tadas lielas lietas, lielajos pieturpunktos, dzimsana, aiziesana, dzimsanas vieta, valsts, dzimums, milestibu skaits, bernu skaits un dzimums, vecaki. tas ir lietas, kuras nav mainamas.

Nereti, man skiet, ka cilveki jauc un par likteni sauc visadas citas lietas un notikumus, tadejadi radot nepareizu izpratni par likteni, piemeram, ar likteni attaisnojot savu slinkumu vai neizdaribu u. tml.

09.11.2013 19:48 |

Safiyah

463

Reģ: 18.10.2013

Es vairak sliecos domat, ka katrs pats ir savas laimes kalejs un veido vidi sev apkart ar pasa spekiem, protams, sis tas ari atkarigs no iedzimtibas. Katram savs viedoklis, bet es neticu tam kas rakstits zvaigznes-nedz astrologijai, zilniekiem, nedz numerologijai, utt.

09.11.2013 19:58 |