Viena dzīve mums ir dota

278

Reģ: 23.03.2012

Mani dažkārt pārņem panika iedomājoties, ka mēs taču nezinām kas notiks pēc tam, iespējams šī ir vienīgā dzīve kas mums ir dota. Varbūt izklausās smieklīgi, bet nu es dažkārt tā domāju, ka būtu tik forši būt jaunajai māmiņai, 35 gados būt jau ar trīs bērniem un tā, bet tas atkal domāju, ka man tik ļoti gribētos savus lielos karjeras sapņus sasniegt un ceļot pa pasauli un izbaudīt jaunību utt. Nu vienkāršāk varbūt sakot - visas izvēles ko mēs izdarām dzīvē pie kaut kā noved un nogriež kaut kādas citas iespējas.... piemēram izvēloties vienu es vairs nekad nedabūšu otru. Un tas tu domā vai tā ir pareizā izvēle un vai tu kaut kad vēlāk neilgosies pēc tā, ko sev būsi nogriezusi, jo šī taču ir vienīgā dzīve un nekad vairs nedabūsi atpakaļ tos jaunības gadus, ko piemēram būsi noballējusies, lai būtu karjeriste vai arī otrādāk. Kaut kādas biški pārdomas radās. Nekad mēs vairs nebūsim tik jaunas kā šajā brīdī...un laiks iet ātri.

08.11.2013 17:13 |

womankind

13903

Reģ: 18.02.2010

...un viena dzīve mums ir dota, lai ietu taisni savu ceļu un nešaustītu sevi par savām izvēlēm. ;)

08.11.2013 17:15 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Man bieži ir tā, ka es eju, kaut ko daru un savā galvā it kā to mirkli nofotogrāfēju, es ļoti cenšos izbaudīt šo jaunības sajūtu, visu, kas notiek, jo man tagad ir tāda saskare ar veciem, slimiem cilvēkiem - radiem, tas mani tā biedē, kas es vēlos atminēties katru, katru sekundi no jaunības.

Bet par izvēlēm, nu var gadīties noteikti, ka nomāc šaubas kādu reizi, bet tajā mirklī, kad tu izdari izvēli, tu domā, ka tā ir vispareizāk, tāpēc nedomāju, ka jāpārdzīvo - varēja būt citādi. Varēja būt dažādi, bet ir tā, kā ir.

08.11.2013 17:18 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Tiesi taapeec ,mana amerikaanu radiniece dzemdeeja pie 40!Vina teica,ja buutu beerni bijusi agraak ,nekad dziivee nebuutu taa "iztrakojusies"-vina domaaja celosanu,kas saistiitas ar darbu,konferences uttDziive tomeer buutu vairaak bijusi taada rutiinas veida.Tagad beerni ir paaugusies un es vinu atkal apbriinoju-liekas, vinai gadi vispaar neeiet uz prieksu.Nekad dziivee nevareetu teikt,ka vina izskataas taa "vecaa mamma"-loti ruupeejaas par sevi un izskataas lieliski!:)

08.11.2013 17:18 |

ligavina

541

Reģ: 17.01.2013

womankind +

08.11.2013 17:19 |

ligavina

541

Reģ: 17.01.2013

Tā, telefons pārtrauca domu - es tieši nesen sev šo te pašu noformulēju - jo vienmēr bija tā sajūta - "Kas būtu bijis tad, ja.... un tagad es darītu tā un šitā". Bet nu viss, miers. Galvenais, ka ir sajūta par to, kā un kur gribas būtu uz priekšu - rīt, parīt, pēc gada vai pieciem.

08.11.2013 17:22 |

Zoyy

2957

Reģ: 03.03.2013

Man arīdzan ir bail no nāves.. pienāks tā diena, gribu vai nē.. un mirs mīļie un tuvākie.. un tas man liekas nežēlīgi. Un laiks iet ātri, un jebkura izvēle var ietekmēt nākotni!

08.11.2013 23:07 |

Emily

Reģ: 17.04.2013

Vakara gaitā, pie vīna glāzes, ar vīrieti un draugiem šo tēmu pārspriedām, un ziniet, šķiet, ka labi ir tad, kad Tu kaut 70% zaudējumu pieņem kā normu, kā pašsaprotamu lietu.
Bet, ja tieši pa tēmu, tad jā, laiks skrien TĀDIEM soļiem, ka bail. Bet, lai vai kā, ar katru soli tas liek arvien vairāk saprast, ka jādzīvo ir šodienai!

08.11.2013 23:13 |

Body

494

Reģ: 17.10.2013

Uz šīs pasaules mums ir dota viena vienīga dzīve,kura ir jādzīvo kā labā,kādam par godu. Tas vai Jūs ticat arī Kristus atnākšanai ir otra lieta. Jāsaka,ka būt kristietei un domāt par šādām lietām ir ļoti labi,jo es nedz no novecošanas,nedz no nāves nebaidos,jo beigu beigās tas būs ieguvums.

08.11.2013 23:14 |

Body

494

Reģ: 17.10.2013

Bet Jums nav bail iedomāties,ka pienāks tāds brīdis,kad nedz naudai,nedz varai nekam citam nebūs vērtības. Jūs gulēsiet slimas uz gultas,aizvadīdamas savas pēdējās mūža dienas,ar domām,ka es vairs nebūšu? Kas paliks aiz manis? Kur būšu es? Es nedomāju,ka mēs varam samierināties ar faktu,ka mums būs divu stundu bēres,kurās cilvēkiem sāpēs sirdis,bet pēc kāda laika sāpes pāries,Jūs gulēsiet zārkā,kurā pēc laika tārpi Jūsu skaisto,kopto miesu sagrauzīs,un pasaule ritēs savu ritējumu. Cik vareni cilvēki ir dzīvojošu pasaulē,bet kur viņi ir tagad? Kur ir viņu vara,manta? Tomēr es ticu,ka mums katram sirdī ir ticība pēcnāves dzīvei,kaut vai Jūs to neatzīstat,bet kāda tad bija tā jēga 70 gadus dzīvot virs zemes?

08.11.2013 23:19 |

Miksa

2033

Reģ: 10.12.2012

Piekrītu Body :)

08.11.2013 23:23 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Body, kāpēc tu uzskati, ka vispār kaut kam ir jēga?

Jēgu radām mēs paši, jo mums ir bail, nespējam samierināties, ka jā, tieši kā tu saki, pasaule virzīsies tālāk bez mums. Pēc mums paliks mūsu bērni un darbi - par 100%, pārējais ir zvaigznēs rakstīts un tīra filosofija, 5 vai desmit dzīves vēl. To nu neviens nezina, tāpēc jādzīvo šī pati dzīve sev, sevis dēļ, nevis kādam par godu. Es dzīvoju sev par godu, mana jēga ir būt laimīgai, darīt labu, darīt to, ko vēlos, kas mani piepilda, pārējās variācijas par to - kas nu būs pēc nāves, tās man ir sekundāras, jo nav pierādāmas.

08.11.2013 23:25 |

Dafnija

463

Reģ: 25.10.2012

Man bieži ir tā, ka es eju, kaut ko daru un savā galvā it kā to mirkli nofotogrāfēju, es ļoti cenšos izbaudīt šo jaunības sajūtu, visu, kas notiek, jo man tagad ir tāda saskare ar veciem, slimiem cilvēkiem - radiem, tas mani tā biedē, kas es vēlos atminēties katru, katru sekundi no jaunības.

Precīzi kā man!!
Tāpēc tieši kaut kā dažu pēdējo mēnešu laikā esmu sākusi maksimāli izmantot laiku. Iet uz gandrīz visiem pasākumiem, kur aicina, sportot, pat ja negribās. Visam viena motivācija - laiku nedrīkst izniekot, dzīve ir pārāk īsa, lai laiku pavadītu nepilnvērtīgi.

08.11.2013 23:26 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Es sevi cenšos lieki ''negruzīt'' :D Baudu šodienu.. un nedaudz domāju arī par rītdienu :)

08.11.2013 23:29 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Kas gan vispār ir cilvēka dzīve uz mūžības fona? Nekas. Tāds viens elpas vilciens un cauri. Bet cik daudz laika kādreiz paiet cīnoties ar savām iekšējām bailēm - kaut ko darīt, mainīt, būt tādam, kāds vēlies būt, bet neesi.. Par šo gan es aizdomājos. Gribētu tomēr dzīves beigās justies tā, ka esmu realizējusi sevi. Mantas? Tas ir bonuss manai zemes dzīve. Sagrauzīs tārpi? Viennozīmīgi, tāds ir dzīvības cikls, man nav skumju par to. Patīk kādreiz niekoties ar sapņiem par to - uh, kā es varētu dzīvot vēl un vē, un nākt atkal šajā pasaulē, reinkarnēties, tikai nevien neatbild man-

vai tas būtu godīgi? Ja mēs nemitīgi pārdzimstam, tad sanāk, ka uz pasaules ir vieni un tie paši ļaudis, bet kāpēc tad mēs nemitīgi paliekam vairāk? ;)

08.11.2013 23:34 |

Body

494

Reģ: 17.10.2013

-paris-saprotu tavas domas,katrs saprot un grib uztvert šo lietu,kā viņam ir vieglāk un saprotamāk,bet atceries pēc gadiem neizslēgt sev galvā jautājumu,kāpēc mani radīja,vai es tiešām biju tikai cilvēks,kurš nonāca šajā pasaulē tāpat kā citi? Kāpēc es biju? Cik cilvēkus es padarīju laimīgus un mīlēju,ja mīlestību neizsaka jūtās,bet darbos,jo mīlestību mēs parādām ar saviem upuriem,darbiem citu dēļ? Kas man liek katru rītu atvērt acis,kas man liek elpot,sapņot,domāt un priecāties?

08.11.2013 23:36 |

1220

Reģ: 28.08.2013

man no nāves nav bail, man no vecuma bail, bus jaizmet visi spoguulji āra

08.11.2013 23:37 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Body, šie jautājumi ir pavisam ierasti, patiesību sakot, ikviens cilvēks tos sev uzdod - tas ir tas pats - sevis realizācija(kādi mēs esam, ko mēs darām, kā mēs izturāmies pret pasauli/cilvēkiem.) Kuršo to ar Kristu saista, kas ar Allāhu, kas ar zinātni - mērķis viens, ceļš tikai cits.

08.11.2013 23:38 |

Body

494

Reģ: 17.10.2013

_paris-iespējams Tu jau zini savu atbildi uz tikko sevis uzdoto jautājumu:) paies laiks un Tu sapratīsi,es nevaru Tev pateikt manas domas,tev pašai ir jānonāk pie atbildes:)

08.11.2013 23:39 |

kohls

3146

Reģ: 30.12.2012

Mani gan pārņem tā foršā sajūta, domājot par to, ka es tik daudz esmu darījusi, pamēģinājusi un sapratusi savā dzīvē un es vēl esmu tik jauna. Tpc nesēdi 4 sienās un dzīvo!

09.11.2013 00:08 |

krista21

9169

Reģ: 23.02.2012

Ja labi grib, var visu. 3 beerni neizsleedz celjoshanas iespeeju, karjeru, balliites. Tikai vajag visu ar meeru. Taa arii patiikamaas lietas neapniks un buus katru reizi iipashas. Ja balleejaas, tas nenoziimee ka ir tas jaadara 3 dienas nedeeljaa, ja celjo, tad nav jaadziivo nemitiigi uz chemodaaniem utt.

09.11.2013 00:11 |