Meklējam darbu!

Un man ir žēl to studentu, kuri strāda pa minimālo algu un naktīs pilda mājasdarbus.

Kad ta viņi guļ?

jā, es piekrītu lielākajai daļai, ko šeit meitenes ir komentējušas, BET
gribu teikt, ka viena no lietām, uz ko ļoti nopietni skatās darba devēji mūsdienās ir tā saucamais "background", kāds Jums ir. un pieļauju, ka tā arī ir atbilde, kāpēc lielākajai daļai meiteņu darbu Latvijā atrast ir grūti.
protams, neesmu tiesīga izteikt kategorisku viedokli, jo pati Latvijā pašlaik neatrodos un neesmu lietas kursā par reālo situāciju.

Tad, kad nobasto skolu, PAR KURU MAKSĀ! :D

Nu, darba vienkārši NAV! Ne visi tik slikti, ka darba devējiem nav, ko darbā pieņemt, vienkārši uz vienu vietu nenormālā konkurence vai konkurss. Ir robi, kuros darbiniekus vajag, un pieņem pat 1. kursa studentu, piemēram, mūzikas skolotājs, IT...

Nu, darba vienkārši NAV (it īpaši mazpilsētās)! Ne visi tik slikti, ka darba devējiem nav, ko darbā pieņemt, vienkārši uz vienu vietu nenormālā konkurence vai konkurss. Ir robi, kuros darbiniekus vajag, un pieņem pat 1. kursa studentu, piemēram, mūzikas skolotājs, IT. kasieres/pārdevējas Maximā..

++++

Maxima ir labs rādītājs, lai noteikt, kāda situācija ir darba tirgū... Es nekad vēl neesmu redzējis, lai tur pie kasēm cacas sēdētu, agrāk viņas tik zemu nenolaidās... Tagad kubu vieta var iet copēt uz Maximu!

Man arī ir nācies dzirdēt komentārus par savu darba prestižu, tā teikt, bet, lai tie runātāji man piedāvā reālu prestižāku darbu, nevis tikai runā... un tās, kuras saka, ka Latvijā ar darba tirgu viss ir kārtībā, nu lūdzu, tad piedāvājiet normālu darbu ar normālu atalgojumu! :D Vienā intervijā nosaucu algu 350ls, uz mani paskatījās, kā uz nezinu ko. Un prakses vietu savā apgūstamajā profesijā nevaru pašlaik iet, jo tam nav laika, ja mamma varētu sponsorēt, tad jau to darītu, lai pamazām sāktu veidot karjeru, bet studens izmaksā pārāk dārgi, lai vidusmēra latvietis varētu apmaksāt studentu, samaksāt komunālos, nopirkt pārtiku, ieliet benzīnu un NOPIRKT ZIEMAS ZĀBAKUS! :D

jūs bābīši nepareizi virzat savu domāšanu. Ir ieaudzināts, ka tev jāatrod labs darbs, ši ir padomju domāšanas rēgs. Šobrīd dživojam pie citas sistēmas, darbs vairs nav tas pats, kas tas bija agrāk, to nevar uztvert pa vecam.

Ja gribat izdzīvot, Jums ir jākļūst par uzņēmēju, vai vismaz spekulantu. Jāieslēdz sava domāšana, jāizmanto savi talanti, un jāpelna patstāvīgi.

NOPIRKT ZIEMAS ZĀBAKUS!

Tiešām ir tik traki? :D

Bet var jau no kkā arī atteikties tie studenti uz kādu laiku :) Var dzīvot kojās, braukt ar sabiedrisko (vai K2), neēst (:D) u.t.t.

Par sevi man ir vienalga, kaut kā jau izdzīvošu, esmu viena bez jebkāda atbalsta izdzīvojusi ar minimālo algu gadu. Bet sirds sažņaudzas kad redzu tos pensionārus, invalīdus, vecmammas ar mazbērniem, kuri pēdējo latu iztērē, lai nopirktu konfektes. Ai, uzkurina šāda veida sarunas.
Štanks, kādā virzienā uzņēmējdarbību iesaki uzsākt? :D

neēst

Neēdis domāt nevarēsi!

W, nu pag, es jau runāju par to, ja vecākiem jāuztur students, kurš mēnesī izmaksā ap 100Ls, kur iekšā pašas primārās vajadzības - transports, kojas un pārtika, un vēl apģērbs jāpērk, nu tas nav reāli! Gribi vai nē, bet studentam, kurš nāk no vidusmēru ģimenes, ir jāstrādā, ja grib studēt. Tas jau būtu ideāli, ja varētu visu sevi ziedot tikai mācībām, iet vairākās prakses vietās, pēc tam pēc augstskolas ar pilnu CV meklēt darbu, bet reālā situācija ir tāda, ka tajos CV figurē Hesburgers, Mcdonalds, NewYorker, apkopēja utt. un tad ar tādu CV arī atrodi tādu darbu, kurš būtu atbilstošs tiem 4 tūkstošiem studiju maksas, profesijai un ar kuru varētu dibināt ģimeni, nevis vilkt dzīvību ar pēdējiem spēkiem. :D

Mans draugs strādāja Nīderlandē, pelnīja 50 eiro dienā, bet manis dēļ atgriezās Latvijā, tagad strādā pa 300Ls pārbaudes laiku, tad jau redzēs, cik augstu algu uzcels. Strādā savā profesijā. Nu realitāte ir skarba, tīri psiholoģiski smagi. Man arī ir grūti, kad sevi ziedoju visu tam darbam un studijām, kad kontā ieskaita naudu - domāju, ko darīt, paēst vai nopirkt jaunu mēteli, apmēram. :D Var jau visu paciest, bet kādi tam visam būs augļi? Nebrīnīšos, ja pēc studijām turpināšu to savu nekvalificēto darbu un pelnīšu tuvu pie minimālās, jo darbu atrast būs grūti. Var jau fantazēt par gribasspēku, lielo motivāciju izsisties, bet nu cik tad daudzi izsitās un braukā ar to 6. BMW? Vai normāla dzīve ir par daudz prasīts? Laikam jau jā, jo Āfrikā vispār bērni cieš badu, tad ko mēs te raudam.

pēc bakalaura pabeigšanas vēl gadu meklēju darbu. cik cv nebija izsūtīti- gan vietā, gan nevietā... beigās caur paziņām darbu dabūju vietā, kas 100% atbilst iegūtajam diplomam (un topošajam maģistra grādam). tiesa, šajā nozarē visi strādā uz entuziasmu, ne domājot par lielām algām.

un tas, ka kāds saka, ka darba vieta neapmierina- tās ir muļķības. es braucu ar 2 busiem pāri visai pilsētai, citi vispār brauc uz darbu no citām pilsētām. ja darbs patiks (un būs vēlme strādāt!), nekas nebūs šķērslis.

iesaku padomāt par teicienu- ''no augšas rok tikai kapu'' .

Andas, tu esi čīkstētāja. Var mierīgi atrast veidus kā pelnīt to pašu minimālo, bet uz pusslodzi, un uz otru pusslodzi prakse + valodas.
No otras puses, piekrītu arī, ka tev tiešām ir bijis smagi, pačīkstēt ir par ko (man pašai izsisties ir bijis viegli materiālā ziņā(bet bez smadzenēm arī tas neizdotos) - vecāki ļoti viegli varēja atļauties studentus), bet tik un tā uzskatu, ka ir vērts atmest pesimismu un mēģināt visu samendžēt.
p.s. LV netrūkst cilvēku, kas labi dzīvo.

Eva, bet bērnus uz entuziasmu pamata barosi?

darbu Rīgā meklēju visu vasaru,visbeidzot atradu septembra beigās-pilnīgi negaidītā vietā)īstenībā vismazāk cerēju,ka mani tur pieņems... alga,vismaz man ir apmierinoša un arī motivēta.Vasarā uz intervijām aicināja,bet bieži vien pēc pārrunām spriedu,ka darba devēji paši nezin ko viņi grib. Mūsdienās laikam viegli iefīrēties maxima vai hesburger,tur nepārtraukti darbinieki ir vajadzīgi. bet kopumā cik nav dzirdēts ka darbs latvijā ir.bet darbinieku nav... interesanti...pēc kā tāds secinājums?! :(
katrā ziņā,lai veicas darba meklējumos un tepat mūsu zemē izdodas ko lādzīgu atrast,tik nenokart degunu,un jāatceras,ka ārzemēs būs tieši tas pats ar darba meklēšanu,ja vien tev jau ir pie kā braukt un uz kurieni,ar laikus sagatavotu darbu!

Studijas pabeidzu 2010.gadā, kad situācija darba tirgū bija daudz sliktāka.
Darbu meklēju samērā izvēlīgi, jo zināju, ko gribu darīt. Darbu atradu 2 mēnešu laikā, nosūtot 2 pieteikumus. To pirmo, kur pieteicos, nemaz tā īsti negribēju, bet sūtīju, lai vīrs nelamā, ka čīkstu, ka nav darba, bet tā īsti nemeklēju. Paldies Dievam, mani nepaņēma, jo man bija tikai grāmatvedības pamati, bet tur vajag tā nedaudz vairāk no tā visa zināt. Un nākamo darbu, uz kuru pretendēju, dabūju, kaut gan, ejot uz testiem, redzēju, ka pieteikušies cilvēki ar pieredzi, kuras tai brīdī man nebija gandrīz nemaz. Pašreizējo darbu nemeklēju, man piedāvāja, jo biju sevi labi parādījusi prakses laikā.
Nesen arī vēl saņēmu piedāvājumu no vecās darba vietas, lai nāku atkal pie viņiem, bet atteicos. Tā ka uzskatu, ka jāmāk saprasties ar cilvēkiem (daudz dzirdu, ka iet prom no darba ar skandāliem), jo Latvija ir maza un nozaru speciālisti +/- viens otru pazīst.

Šī diskusija arī nedaudz biedē mani, jo februārī stāšos bezdarbnieku rindās. Tiesa gan no sirds vēlos tos 2 mēnešus nekur nestrādāt un atpūsties pirms ko atrodu un sāku atkal darba gaitas, bet nu redzēs kā būs un kas notiks kad sākšu meklēt. Tā kā jāiet prom būs tikai no pamatdarba un paliks haltūra tad pabalsts + halturas aldziņa uz dažiem mēnešiem būs OK. Pēc tam jau sāksies sezona privātajam biznesiņam atkal un atkal nāks nauda... Bišķiņ jau biedē, ka tad kad apstākļi spiedīs neko neatradīšu, bet pagaidām dzīvoju ar domu, dzīvosim redzēsim kā būs :)

Nevar gribēt uzreiz tikt lieliskā darbā, ja nav daudzu gadu pieredzes/paziņas/ārkārtīga veiksme!
Es arī ilgi meklēju, biju bez pieredzes. Pieņēma mani darbā par pārdevēju. Lai savāktu naudiņu, strādāju ap 200 h mēnesī. Grūti, bet nauda bija. Mazkvalificētajos darbos nemaksās tūkstošus, ar to jādsamierinas, ja nav izglītības + ilgas pieredzes kādā ''krutākā jomā''. Tagad esmu filiāles vadītāja tajā pašā kompānijā. Ar to gribu teikt, ka vienmēr jāsāk no apakšas, un tikai tad var tiekties uz izaugsmi.. Nekas no gaisa nenokritīs - uzreiz par direktoru netiksiet. Smieklīgi, kad zaļie gurķi pīkst : par 200 ls algu es neiešu.. Labāk nestrādāt vispār. Tāda ir LV realitāte, ja ir smadzene, proti pierādīt sevi, ir iespējama izaugsme! Arī veikalā, sāc kā pārdevēja, tiec par vadītāju/menedžeri..