Kā cilvēks ar izglītību un darba pieredzi kultūras jomā varu teikt tikai vienu:
šī ir joma, kurā darbu pārsvarā nemeklē/ nepiedāvā. šī ir joma, kur darbu katrs pats sev rada . No sērijas - izdomāju, ko gribu darīt, izmomāju, kur izrakt finansējumu, tagad čubinos. (ok, ja vien nav nodoms ietikt kādā valsts finansētā pozīcijā)
Nezinu, kāda tieši tev specialitāte un vēlmes, bet tūliņ būs klāt decembris, kad pasākumu aģentūras jūgsies nost un labi palīgi/ asistenti būs pieprasīti. Tās ir vietas, ko var paciest tikai cilvēki ar stipriem nerviem, asiem elkoņiem un spēcīgiem žokļiem - bet skola ļoti laba. CV zobos un uz priekšu - vienalga, vai ir vakance vai nav, šķūrē tik iekšā.
Principā - ar šāda tipa izglītību ir vai nu ļoti jācīnās par sevi un jākļūst par pieprasītu, atzītu profesionāli, vai nu steidzīgi jāsāk apgūt kaut ko prātīgāku, plašāk pieprasītu. Sorry.