Attāluma attiecības

Tagad es laikam priecātos, ja attālums būtu tikai 100km nevis tūkstoši km. :D

Piekrītu MoonLady, tūkstūši ir trakāk :D

laikam tagad būs tādas..nezinu kā izturēšu.

apšulapa - no sākuma patiešām ir ļoti grūti (atkarīgs arī no tā, cik tuvs tev tas cilvēks), bet pēc tam tu mazliet pierodi un nomierini prātu ar to, ka nav jau pasaules gals un gan jau drīz tiksieties. :) Galvenais ir pacietība un izturība. :)

Bija četru gadu ilgas attiecības, kurās divi gadi tika pavadīti tiekoties reizi pāris mēnešos. Tādas attiecības uzturēt ir ļoti grūti, liels pārbaudījums. Mēs izšķīrāmies, nožēloju, ka gaidīju tos divus gadus, bet tikai tapēc, ka tas vīrietis nebija tā vērts, bet mīlestība ir mazliet taustīšanās tumsā, neko darīt.

Esmu reāliste. Attiecības nevar pastāvēt no attāluma. Neticu tādām attiecībām. Agri vai vēlu sirdī iemājos šaubas.
Bija manā dzīvē situācija, kad viss noriebās un gribēju doties prom. Dzīvesbiedram pateicu, kad došos prom, ar to viss būs beidzies. Viņš gan uzskatīja,ka mūsu attiecības var pastāvēt arī no attāluma, bet es nē. Agri vai vēlu būs vēlme piespiesties kādam pie krūts, lai vienkārši sajustu mīļumu...
Manā dzīvē viss mainījās, dzīvesbiedrs (nu jau vīrs) teica, ka prom mani nelaidīs un nepalaida ar.

Bet,cilvēki ir dažādi un var jau būt,ka kādam izdodas dzīvot un samierināties ar šādām attiecībām.
Gribu tik teikt,dzīve ir pārāk īsa, lai to lieki tērētu.
Cilvēkiem, kuri mīl viens otru, ir jābūt līdzās.

Zane -

Viņš gan uzskatīja,ka mūsu attiecības var pastāvēt arī no attāluma, bet es nē.

Tur arī visas problēmas sākas. ;)

Cilvēkiem, kuri mīl viens otru, ir jābūt līdzās.

Piekrītu, bet, ja tu mīli, tiešām mīli,tad nekāds attālums vai laiks tās jūtas nemainīs. Vajag tikai ticēt otram cilvēkam :)

Iespējams,ka es tik vieglu sirdi nebrauktu uz ārzemēm mācīties,ja puisim patiktu izklaidēties utt. Bet tā kā viņš labprātāk ir mājās, tad nesatraucos, vispār viņa darbs un tusiņi,alkohols,nekad neies roku rokā! Tagad viņš veselības dēļ pie ģimenes aizbraucis padzīvot un es esmu priecīga,ka grūtā brīdī viņam ir mīļie apkārt. Dikti pārdzīvoju sākumā,ka nevaru atbalstīt viņu, bet nu tagad vieglāk, jo zinu,ka viņam mīļuma un gādības netrūkst. (l)

bii9, hah. Nemaz tik tālu neesi :) un kā? patīk?

Vīrs swe, es lv. Tiekamies ik pa sešām nedēļām uz divām nedēļām. Visu vasaru pavadījām kopā, divas nedēļas nē.
Tagad ziemā laikam būs ilgāku laiku, jo nav celtniecības sezona.
Ir skype un sms kari, tas tāpēc, ka neesam blakus - ja esam blakus, nav jēgas ilgāku laiku nerunāt par kaut ko.
Ja agrāk likās, ka nav tk traki, tad tagad domas esmu mainījusi un atzīstu, ka ilglaicīgs attālums nav īpaši pozitīvs attiecībām.
Vispār smaga tēma - gribētos kopā, bet , lai es strādātu swe savā profesijā, man vajag zviedru valodu.
Darbā ir 4 bērni, kuriem tēti ir prom - vienu mēnesi ārzemēs, otru mēnesi pa mājām, sievas ar bērniem pa lv un tas ir vēl skumjāk :(

Un domāju, ka 100-200 km ir sliktāk nekā 1000 km, jo atrodaties taču vienā valstī, bet tāpat nevarat tikties :(

lapsīgā Kur pati dzīvo?

Man jau patīk,pilsēta salīdzinoši mierīga un skola ļoti interesanta, skolotājiem pavisam cita attieksme kā pierasts LV. :)

Mūsu attālums ir 3 315 km...

bii9, Odensē. Esmu arī Koldingā bijusi. Par skolu piekritīšu- pavisam citādāk, kā Latvijā. Dažkārt pat kaitina viņu flegmātisms un tas, ka viss nav tik strikti, kā pierasts :D

MoonLady - paldies par atbalstu,ceru,ka viss būs kārtībā. :)

2 gadi, 2500km, tiekamies apmēram reizi menesī. ir gājis visādi un joprojām iet visādi... :D bet domāju ka izturēšu...

Ja ir'' taureņi ''vēderā , notiek energijas apmaiņa,tad nav problēma attiecībās-par to portālā astral-temple.com