Viss notiek atkārtoti un lēni

Tu to visu dari priekš sevis? tā godīgi?
Man jau šķiet, ka organisms citreiz protestē, ja nedaram kko saskaņā ar savu būtību..
Varbūt ka augstskolas beigšana vairāk vajadzīga vecākiem? tiesības gribi tikai tāpēc, ka citiem ir? nu tādā garā..

Tas, ka beidzās nauda - nozīmē, ka neapdomīgi to tērē. Ja naudu saņem no vecākiem, tad varbūt viņiem parādījušies kādi papildus maksājumi un vairs nevar nosponsorēt - tā nav ļauna vēlēšana, bet neparedzēti izdevumi, kuri pārsniedz ienākumus. Atrodi darbu, plāno savus ienākumus un ja daŗīsi to ar prātu varēsi nolikt tiesības.
Ja nevari pabeigt vidusskolu, tas ir slinkums un grūta galva - nevis ļauna actiņa.

Ja tiešām tik traki slimo varbūt der iet slimnīcā uz vispārējām pārbaudēm - tās būs trīs dienas. Vai pieprasi ģimenes ārstam vispārējāš pārbaudes. Nav normali regulāri slimot 5 mēnešus no vietas. Droši vien ārstē tikai redzamo kaitini, nevis tās cēloni.

Ilgstoša slimošana rada pieradumu pie ilgas gulēšanas, nekā nedarīšanas. Tātad, vienkārši esi palaidusies. Celies un kaut ko dari - kas kustās, tas izdara vairāk.

Ja vari rakstīt forumā, tātad vari arī mācīties mājās. Nedomāju, ka koledžā mācies ko super sarežģītu. Palūz kādu kursa biedru izlīdzēt.

Visbeidzot - zīlniece, varbūt brilles aizmirsa uzlikt, tapēc neredzēja tavu nākotni. :D Pārstāj nodarboties ar muļķībām un dari ko lietderīgu. Šobrīd man izklausās, ka Tu centies atrast visus iespējamos attaisnojumus savam slinkumam un dīkdieņošanai...

Jā koledžu un autoskolu gribu priekš sevis, neviens nespiež, bet rodas visu laiku kāds traucēklis, mamma arī brīnās par mani, kādēļ ar mani tā notiek, ka viss jādara 10 x kamēr citam vajag 1x. Tagad kad saslimu, iedzina mani izmisumā, nu kāpēc ar mani tā notiek, gadi iet, bet es neko nevaru izdarīt. Tiklīdz kāds uzzina, ar ko es nodarbojos, tā viss pajūk, cenšos nevienam nestāstīt, bet beigās, draugs, vai mamma izstāsta par mani, vai tuvāka draudzene un viss, sāk neveikties. Brīžiem gribās dzīvot tādā kā kastē, nu ne tiešā nozīmē, lai neviens mani neredz un neko nezin par mani. Varbūt tad viss ies labi, jo labi tikai attiecībās iet, citur nekur.

Es par zīlniecēs, pesteļtantiņām, burvjiem utt. esmu diezgan skeptikās domās. "Cilvēki, kas ļaunu vēl" - šo diagonozi jebkuram var piemērot. Manā gadījumā, zinu, ka stipri nepatīku vīra bijušajai draudzenei, zinu, ka ir, kas mani apskauž, jo uzskata, ka man viss nāk viegli un pat nemēģina saskatīt, cik daudz ieguldu savu drabu, lai to sasniegtu. Manuprāt, viss ir galvā, cik daudz Tu ļauj sevi ietekmēt šādām lietām. Viss ir mūsu uztverē - ir dienas, kad esmu izgāzusies kā veca sēta, neveicas nevienā lietā, ko daru, bet es vienmēr par to pasmejos, līdz ar to šķiet, ka mana dzīve iet uz urrā. Centies saskatīt pozitīvo pat tad, ja šķiet, ka mākonis ir gluži melns.
Sajutos kā doktors Freids. :D Tiešām, jo vairās priecāsies par dzīvi, smiesies, smaidīsi, jo vairāk pozitīvās enerģijas koncentrēsi ap sevi un nekādi ļaunu cilvēku nodomi Tev netiks klāt, un dzīve pati par sevi sāks škist skaistāka. Lafe is good, tikai jāprot saskatīt. ;)
Lai Tev forša diena, pasmaidi!

Par slimošanu , visu laiku staigāju pie ārstiem, arī slimnīcā uz pārbaudēm jau biju, nevar man vairs neko ieteikt, sāku slimot ar angīnu, beigās kad jūtu , ka veseļojoties pielīp saaukstēsanās, tagad klāt vēl strutaina acs, atkal angīna un tā jau turpinās jau otro mēnesi, vidusskolu beigās pabeidzu. Bet ar koledžu savādāk, mācījos medicīnu, materiālu vairāk nekādu nav, (kursabiedrenes gandrīz neiepazinu, jo maz biju koledžā dēļ slimības), jo diktē uz vietas, turpinu slimot, kaut šomēnes man vajadzēs jau praksē iet, bet šaubos ka būšu vesela, jo līdz tam laikam man vajadzēs nokārtot ieskaites. Mājās ilgi neguļu, 9 no rīta esmu vienmēr augšā.

Atkarīgs no tā kāda ir tava saslimšana ,jo uz skolu un uz darbu ,esmu vilkusies ar 39 temperatūru un visu darījusi . Vnk dari visu un neapstājies, vieglāk ir atrast aizbilinajumu ,ka tev nesanāk apkārtējo apstākļu peč nekā cēloni sevī :D Ja tiešām kko gribu izdarīt ,tad mani vnk labāk uz reiz nosist ,lai man to neļautu:D neapstājies ,kamēr neesi pabeigusi iesākto:D

andie man ārsts pat aizliedza ārā iet, jo tiklīdz es izeju, kaut uz 30 min. viss, kakls 2x vairāk sāp, temperatūra uzreiz ir klāt. Ja nejustos slikti, tad protams ietu uz skolu.

Štruntīgs Tev zīlnieks trāpījies. Ja attiecībās ir labi, bet netiec galā ar neko citu, tas ir tāpēc, ka dari visu uzreiz. Organismam pārslodze un Tu slimo. Beigsi slimot, sāc kaut ko darīt lēnā garā. Iesākumam koledžu. Un arī - ne jau nedēļas laikā visu iekavēto. Kad sajutīsies stabili ar koledžas lietām, tad vari ņemt klāt autoskolu. Palēnām, palēnām.

Tu noteikti esi pārāk koncentrējusies uz savu slimošanu, jo pagaidām šī problēma riņķo ap tavu dzīvi un visiem notikumiem. Nebrīnos, ja kaut ko uzsāc un pati sāc netīšām piedomāt, kaut tik kaut kas slikts nenotiktu. Un nav brīnums, ka notiek.
No medicīniskā viedokļa tāda nepārtraukta slimošana liekas dīvaina, varbūt tur ir kāds dziļāks iemesls apakšā, noteikti veic visas iespējamās pārbaudes.