Attiecības un nauda

mājās gatavoju ēst pārsvarā es. atsildīt un kko tādu viņš māk. bet arī dēļ mūsu atšķirīgajiem darba laikiem, man, protams, ir daudzreiz vairāk laika, kad gatavot. bet speciāli uz kafeni neskries ēst, ja nebūs nekas pagatavots. uzēdīs kaut maizītes. par to neapvainojos. pārējos mājas darbus arī vairāk vai mazāk daru es. kad draugam kādas dienas ir normāls 8 stundu darba laiks, tad palīdz man, piemēram, nomizo kartupeļus vai nomazgā traukus.

vispār šādās studentu attiecībās neveidotu kopīgu budžetu. mums ar draugu arī tagad nav kopīga budžeta, ļai gan dzīvojam kopā un mums katram ir pastāvīgi ienākumi. mēs abi nekad neesam sapratuši to jēgu.
ja tu neveidosi kopīgu budžetu, tas beigsies šīs absurdās situācijas, kad viņš par lielākoties TAVU naudu iet ēst pusdienas restorānā/kafejnīcā un mājās nav gatavs pat neko pats uztaisīt (var taču kaut desiņas ar kartupeļiem sacept). un punkts. ja nebūs iespējas, tad ēdīs beidzot to, kas ir. drausmīga situācija, ja godīgi.
par to uzticēšanos, manuprāt, viņš tev tikai spēlē uz jūtām, jo tad viņam vairāk nebūs iespēju tērēt tavu naudu. būs jāiztiek tikai ar savu. ieteiktu tā arī darīt. domāju, ka jūs katrs arī varbūt gribat pa savam ēst. nu lai viņš ēd restorānos par savu algu, bet tu mājās SEV gatavo vakariņas.
izlasot visu sīkāk, manuprāt, viņš tikai tevi izmanto.
arī tad, ja draugs mani aicina izklaidēties un tas ir samērā padārgi, viņš zina, cik es nopelnu un man izmaksās, ja varēs to atļauties. ja nevarēs atļauties, tad varbūt daļu pajautās man vai vispār nekur neies.

nesaprotu, kas tās par pāru attiecībām skaitās, ja man ir nauda, tad es eju tusēt, ja tev nav naudas - tad pati vainīga un sēdi mājās. man tāds puisis nebūtu vajadzīgs.

lai nerastos lieki strīdi, pārmetumi, es arī pateiktu, ka ienākumi ir mazāki. ja kas pasaki, ka tu arī negribi lūgt naudu vecākiem, ja viņš to nedara un ka tavi vecāki nav ar mieru sponsorēt par jūs abus. domāju, ka vecāki tiešām to negribētu darīt.
skatītos uz situāciju, vai puisis cenšās kkur papildus nopelnīt utt. ja tas ir viens divi mēneši, es pacenstos nodrošināt mums abiem kko no savas puses ( nejaut ar to, ka viņam nodrošināt), bet ne par visu naudu 100%. protams, dzīvē var būt dažādas situācijas, bet uz ielas viņš droši vien, ka gluži nedzīvo un ēst viņam arī ir, ko.
par pārējām lietām ir jādomā un jāsabalansē, vai var atļauties vai nevar.

bet noteikti nevar pieļaut situāciju, kad tev viņš jāuztur par naudu, ko tev vecāki dod, bet viņš vecākiem nevar prasīt. a bet tev prasīt var? vai tad tas ir godīgi? diez vai...

Paldies visiem, kas padalījās ar savām domām šeit :) Tagad varēšu pārdomāt iegūto informāciju :))

Un veidošu to pārtikas budžetu :)

Ļoti prātīgu būtu veidot pārtikas budžetu! Vispār plānot izdevumus/ieņēmumus - tā ir ļoti laba prakse! Es ar' tā gribētu - citādi nevar saprast, kur tā nauda paliek.... Jo tiešām - ēst ēdnīcā ir dārgāk - un tad redz, cik un kādu pārtiku var atļauties....

Es ieteiktu autorei arī domāt par sevi - veidot no savas naudas kādus uzkrājumus - piemēram mašīnai pirmajai iemaksai, varbūt pūram (kādreiz taču precēsies), varbūt ceļojumam.... Jo Tu tiešām nevari zināt, vai būsiet visu mūžu kopa - un tagad tikai uzturēt puisi, kurš pats strādā uz pus slodzi un Tev vakariņas neuztaisa!!! Jo naudas trūkumu var kompensēt arī ar darbu - taisīt kartupeļu pankūkas, gatavot vienkāršus, bet lētus ēdienus!

Novēlu Tev veiksmīgu budžeta plānošanu! Tas ir ļoti prātīgi un atbildīgi pret savu darbu un savu enerģiju un arī viņš būs ieguvējs, jo redzēs, kur paliek un cik liels ir viņa ieguldījums.

pasaki, ka tev algu samazinaja, un uz tas starpibas rekina atlaujies sev ko teret! virietim nav jabaz savs deguns sievietes maka. tas ir loti neviriskigi!

Nu, man vispār liekas, ka vairāk naudas ģimenes budžetā jāiegulda vīrietim.

Kad mēs sākām dzīvot kopā, es nestrādāju, bet rūpējos par māju, gatavoju. Kad sāku strādāt un tad vēl arī studēt, tad darbiņus dalījām, bet izdevumus lielākoties sedza vīrs. Savu algu tērēju tikai kādiem sīkumiņiem vai dāvanām.
Tagad vairs nestudēju, tikai strādāju. Mājas darbi un gatavošana ir mana rūpe, bet tāpēc, ka man tas nerada apgrūtinājumu. Lielākoties esmu mājās agrāk nekā vīrs, arī šodien, piemēram, viņš strādā, tāpēc es darbojos pa māju.

patiesíbá stulbák par to, ka tev sanák maksát vairák ir tas, ka tu strádá pilnu slodzi, draugs pusslodzi un tev vél játaisa vakarinjas.

+++

Ja tu ar konkrēto puisi kaut vai teorētiski plāno kopīgu nākotni, nepieļauj, ka visi mājas darbi jādara tev, un šis vēl atļaujas kurnēt un būt neapmierināts ar to, ka tu vakariņas neesi uztaisījusi. Zinu, ka tu jau rakstīji, ka cīnies pret šito attieksmi, bet vajag cīnīties vairāk. Apsēdies kopā ar viņu pie garšīgām vakariņām un mierīgi, draudzīgi izrunājies! Nav tak stulbs - sapratīs.

patiesíbá stulbák par to, ka tev sanák maksát vairák ir tas, ka tu strádá pilnu slodzi, draugs pusslodzi un tev vél játaisa vakarinjas. parazíts :D

man zináms páris - parasti par pártiku maksája uz pusém, bet ar laiku puisis uzsédás meitenei uz kakla - vinjam brívdiena notup májás pie tv un uz veikalu nebrauc, kaut ést májás nav ko, meitenei brívdiena- vinja brauc pa veikaliem visu sapérk un puisis, protams, naudu neatdod...

Neons,
nav jau tā lieta, ka skaita kumosus - diskusija jau izvērtusies citā gultnē.. :) Sākuma jautājums ir tāds:

Vai tas būtu prātīgi izveidot kopēju budžetu, kas domāts tieši kopējai iztikai un atlikušo naudiņu paturēt sev?

Iztikai domāts - pārtikai. Ar domu tādu, vai to nesāks uzskatīt par marazmu. Esmu jau aprēķinājusi cik mums uz abiem kopā izdevumu sanāktu, neņemot vērā to, vai ēdu mazāk vai nē. ;)

Tas "mazāk vai vairāk ēd" ir svarīgs faktors tad, ja tikai meitene pērk ēst, jo kārtīgi padomājot, meitenei vienai dzīvot ir izdevīgāk - bet tas nav tas, ko es gribu.. Gribēju zināt viedokli par to, vai var taisīt atsevišķu budžetu tieši pārtikai, kurā katrs kaut vai nedēļā ieliek konkrētu summu un pēc tam arī uz tās naudas pamatojoties iepērk ēdienu. :)

Es laikam tā tomēr nebūtu ar mieru. Jā, protams, varu saprast tās meitenes, kuras raksta, ka tas taču mīļotais puisis, gan jau kādreiz pelnīs vairāk, tad uzturēs mani un tā tālāk un arī viņām ir taisnība un neko nosodošu tur nesaskatu, tomēr mans viedoklis ir citāds. Reāli, kāda garantija, ka būsim kopā tad, kad viņš pelnīs vairāk? Pēc trim, četriem gadiem? Turklāt zinu šitādus vīriešus - viņi ērti iekārtojas un viņiem ir labi, to ka meitene maksā par pārtiku, gatavo - sāk uzskatīt par pašsaprotamu lietu! Nu nav tā - ja puisis nes mājās naudu, sieveitei ir jāgatavo ēst, jāmazgā, jāuzkopj, bet ja abi ir studenti, abi strādā + mācās + iegulda līdzekļus (sieviete pat vairāk) tad arī vīrietim ir viss tas jādara, nu kaut vai jāpārsteidz meitene ar siltām vakariņām ik pa laikam, nevis jāīd, ka nekas nav pagatavots.

Man ir grūti iedomāties sevi tavā vietā, jo ir draugs, kurš vienmēr ir par mani parūpēties, gatavo man garšīgas vakariņas (jo viņam tas sanāk tik ļoti labi un viņš pats to vēlas!) bet tavā situācijā es laikam pateiktu, ka visu maksājam uz pusēm - komunālos, īri un citus rēķinus! bet par pārtiku - nezinu, grūti teikt. Man nešķiet, ka būtu pieņemami tagad skaitīt, cik kurš ko apēd, bet gluži uz pusēm, ja meitene ēd daudz mazāk - arī kaut kā .. neforši sanāk! Bet es laikam atnāktu no veikala ar tiem produktiem, kuri garšo man un uztaisītu vakariņas savā gaumē - bez gaļas utt! Un ja puisis kaut ko sāktu čīkstēt, tad tā arī pateiktu, ka lai tad nopērk, ja grib ar gaļiņu pacienāties! Nu nezinu, grūti tā darīt, ja pret otru ir jūtas, bet reāli es negribētu, lai mani sāk bez maz vai izmantot, un dzīvot uz mana rēķina. Lai meklē labāku darbiņu, vai mazākais - maina savu attieksmi pret tevi! Lai veicas! :)

Man ir draudzene, kura dzīvo kopā ar savu puisi jau ilgi un reiz no viņas dzirdēju šādu frāzi: "Aizņemšos no drauga naudu, no algas atdošu." Man tas likās sviests. Nez, varbūt citiem tas liekas normāli, bet, manuprāt, tas daudz ko pasaka par attiecībām un ne to labāko.

Protams, cita lieta, ja draugam ir islaicigas grutibas-zaudejis darbu vai slims. Attiecibas butu jabut ta, ka ne tikai nem, bet sniedz kautko preti, bet autores gadijuma izskatas, ka vina dod vairak, neka sanem preti.

Tieši tas ir tas, kas vairāk liek justies slikti, ka dod vairāk.. Ja tā pati saņemtu tik pat lielu atdevi no otra cilvēka, tad šāda diskusija šeit nebūtu un ar prieku tik pirktu ēdienu un gatavotu! :)

Safiyah, šajā situācijā puisis nav gan ne slims, ne bezdarbnieks. Viņš pirmkārt ir students. Un iespējams izvēlās laiku veltīt pilnvērtīgām mācībām, nekā darbam. Tas taču ir apsveicami! Un tas ir pavisam normāli šajā vecumā. Nav jāpamet studijas vai jāmācās uz pēdējām ballēm, lai varētu strādāt un meitene būtu apmierināta.

Ja attiecībās tik ļoti neapmierina finansiālais jautājums un divi pieauguši cilvēki nekādi nespēj mīloši to atrisināt, tad rodas jautājums, kāpēc turpina būt kopā un nepārtraukti žēloties par netaisnību dzīvē?

Lai nu kā - ir reāli jānovērtē situācija un jāpazīst savs partneris. Nav runa tikai par to kurš kuram izmaksā un kurš cik daudz iztērē. Runa ir tieši par attiecībām pašos pamatos un par attieksmi pret šīm attiecībām.

Es tavā vietā par to nestresotu. Man būtu galvenais, lai varam dzīvot kopā, lai viss sanāk. Jūs abi studenti, es domāju, ka tas nav tā, ka tevi izmanto, tāpēc.. Varbūt es ierobežotu izdevumus, lai varētu kaut ko arī sev atļauties.

Neons
Jā,piekrītu,ka situācija noteikti ar laiku mainīsies,vīrietis pelnīs vairāk un arī finansiāli visdrīzāk atbalstīs vairāk un īslaicīgi uz to var pievērt acis,bet šajā situācijā tomēr liekas,ka puisis sāk to izmantot. Ok,nav protams viņam jāskrien un kājas jābučo pateicībā,ja finansiāli lielāks slogs tagad ir uz sievietes pleciem,jo apgrieztā situācijā sievietes to arī nedarīs un lielākajā vairumā tas pārtaps par - 'tas ir vīrieša pienākums uzturēt sievieti/ģimeni'.

Manās toreizējās attiecībās,es ilgi uz to pievēru acis,bet kad situācija mainījās un vīrietis sāka pelnīt 3x vairāk par mani,bet man tāpat aizvien bija jāmaksā par lielāko daļu pārtikas un viņš savu naudu tērēja tikai un vienīgi sev,tad gan es kļuvu ļoti neapmierināta.
Parasti strīdi beidzas ar to,ka lai es viņam pārtiku nepērku un katrs gatavojam tikai sev. Kādu laiku tā arī darījām,bet bieži viņš pārtika no kkādiem saldētajiem produktiem vai vispār bez maltītes,jo pats nav jēdzis sev iegādāties ēst un ir pārāk slinks,lai pieliktu pūles un uztaisītu kaut ko un tad tik žēlām acīm skatās,kad sev kaut ko gatavoju. Tas bija murgs,kas ilgstoši gāja uz riņķi vien,līdz man apnika cīnīties ar tādu attieksmi.

Varbut, ja butu miljonare, tad butu ar mieru maksat £100 nedela par vina skinkisiem, salami, desam, utt, kuras pati needu. Protams, iespeju robezas varetu palutinat savu draugu un neskaititu katru apesto kumosu, bet ne ta, ka par to tiek atdota lielaka dala alga. Neesmu miljonare. Vins ari noteikti nosirmotu, ja vinam butu jamaksa pamatiga summina par maniem dargajiem sieriem, italu desertiem, uzkodam, sokoladem, kuras pats need. Protams, cita lieta, ja draugam ir islaicigas grutibas-zaudejis darbu vai slims. Attiecibas butu jabut ta, ka ne tikai nem, bet sniedz kautko preti, bet autores gadijuma izskatas, ka vina dod vairak, neka sanem preti. Tad jau sanaktu ta, ka man butu jaupure savas personigas vajadzibas, lai uzturetu vinu. Es nevaretu izbaudit tadas attiecibas, kur es neesmu noverteta un nejutu lidzvertigu atdevi. Man sava personiga naudina konta ir loti svariga, ta man sniedz neatkaribas un drosibas sajutu. Nespetu iedomaties, ja kads virietis pec kopigo izdevumu samaksasanas vel saktu "piesieties" manam personigajam bugetam, kuru velos atstat savam sieviskigajam vajadzibam un nakotnei.

Ja attiecības visu laiku primāri tiek nostādīs "man" un "mans", tad nekas labs tur beigās nesanāks... Pienāks laiks, kad puisis sāks pelnīt vairāk. Iespējams piedzims mazuļi un meitene kādu laiku nestrādās pilnvērtīgi, bet sēdēs mājās. Vai būs normāli, ja arī viņš skaitīs katru meitenes kumosu ielikto mutē un par visu pieprasīs dalītu maksu? Te ir gana daudz diskusiju, kur meitenes sūdzās par tādiem kapeiku pisējiem.
Šajā situācijā ir jāizrunājas. Jāizstāsta sava nepatika u.tml. Bet jāsaprot arī, ka šī situācija nebūs mūžīga un iespējams ir vērts nedaudz pievērt acis uz izmaksām, lai vēlāk tas atmaksātos. Patiesi mīlošs vīrietis taču nekad savas sievietes naudu neskaita un ir gatavs iztērēt visu algu savas mīļotās vajadzībām. Tad kāpēc vismaz kādu brīdi tā nevar darīt mīļotā sieviete?... Tas protams ir atkarīgs arī no attiecībām kopumā. Ja vīrietis ir alfonss - tad protams nav vērts viņa dēļ neko darīt.

Uzskatu, ka tieši sievietes ir vainīgas ka ir tādi sliņķi, kas nevēlas vairāk pelnīt, bet sēž sievietem uz kakla..Pašas tak pieradināt. .Īstam vīrietim ir jāatrod iespēja pelnīt normalu algu un rūpēties par ģimenes labklājību. .

Neesmu kopā ar studentu, mēs abi strādājam. .;) viņš maksa rēķinus, es par savu telefonu..Par pārtiku nekādu kopēju budžetu nav..Ja eju uz veikalu viena es arī maksāju. .Ja viņš viens viņš ari maksā. Kopa ejot uz veikalu pārsvarā maksā vīrietis. Šad tad apmaksāju kādas kopīgas izklaides. .Bet sanāk pa daudz pārtiku pirkt, kādu 100 noteikti iztērēju partikai, un nepievēršu uzmanību, ka viņš ēstu vairāk vai kā tā. .Patīk lutināt savu vīrieti ar dāvaniņām ik pa laikam..;)