Kāpēc ta ir?

izlasi grāmatu "Kāpēc vīrieši apprec maitas" , tur ir atbilde

Ir vīrieši (sievietes), kam ir mednieku azarts. Šķietami nepieejams objekts, būs vilinošāks par pretīmnākošu un atvērtu sirdi :) Tāpēc, ka bieži vien šiem cilvēkiem vajag tikai pašapliecināties, ka var iegūt otra uzmanību, interesi, jūtas..

Visi jau nav tādi.. ir arī cilvēki, kuri meklē mīlestību.. tur nepieejamības cirks nebūs nepieciešams :)

Kāpēc ir jānodzīvojas līdz (otra cilvēka) pēdējam pilienam, lai saprastu, ka var zaudēt to, kas dargs?

Manuprāt, ja tā var nodzīvoties, tad otrs cilvēks nebija, nav un nebūs dārgs. Tikai to zaudējuma sajūtu negribas izjust..

Ha.tieshi manas un viira saakuma attieciibas aprakstiitas. Nee,mums visa ir ok,bet kad saakaam tikties,es jutu,ka vinjam besii man skriet pakalj,bet tas bija tieshi tas,kas vinjam lika gribeet veel vairaak buut ar mani. Laikam mednieka instinkts. Man jau bija taapat...kad shis zvanijaas un suutija pukjes,nevajadzeeja,bet tikliidz uzzinaaju,ka vinjhs saacis ar citaam iet uz randinjiem,tad es atkal paraadijos pie apvaarshnja. :D mees gadu shitaa njeemaamies- turp un atpakalj, bet nebija taa,ka vinjam nebuutu interese,tas vairaak bija no manas puses,ka tad likaas,ka vinjhs jau ir man kabataa,un nav vairs inchiigi. Bet tad vinjhs man paraadija,ka neskries pakalj muuzhiigi.es izraudaajos,nokauneejos un mees saakaam dziivot kopaa.

Es esmu daudz par sho domaajusi, ir viirieshi un sievietes,kas ir "speeletaaji" , taa tas ir. Jaatrod tikai tas liidzsvars,zelta vidusceljsh,

Kaapeec ir jaanodziivojas?! Taapeec,ka mees esam cilveeki, mees kljuudamies,mees esam egoisti,mees esam naivi,ceram,ticam,sapnjojam...ir cilveeki,kas dziivo vairaak ar praatu un ir,kas ar sirdi. Ja praats saka- vot,shis ir forsh chalis,paliec pie vinja, bet sirds saka- pff,ej un izbaudi jauniibu. Tad,vot,es esmu tas,kas dziivo ar sirdi.viennoziimiigi. Bet neiet runa par respektu un cienju,es negulju ar citiem viirieshiem,jo esmu preceejusies,bet ja man bijushai pasaka skaistus vaardus,ka esmu lieliska sieviete,es pienjemu komplimentu,un ieksheeji uzgavileeju.

Par pēdēja piliena situāciju laikam jāpapildina, lai tam jautājumam būtu jēga. Piemērs: Kad vīrietis nozīmīgās situācijās vienkārši klusē vai nosaka "Man ir vienalga", tad viss it kā skaitās normāli , bet kad ir nodzīvots tik tālu, kad sievietei iestājas "man vienalga" t.i. pēdējais piliens, punkts uz "i" pēc visām klusuma pauzēm un "man vienalga", tad sākas Otrā elpa un neizpratne, kāpēc tā pēkšņi ir noticis. Nekas taču nenotiek 1 dienā. Par ko tad tas pārsteigums un šoks?

Alfresco- tas,ko tu uzrakstiji,izklausaas taa,itkaa jums buutu attieciibas,bet no saakuma es saprati,ka tu runaa tikai par saakumu,kad iepaziistat viens otru. Ja par attieciibaam,tad tas gan nav ok, jo ,manupraat,taadas mediibas un citas intrigas attieciibas neietilpst.vismaz es negribeetu sev taadas. Man arii vairs nav 16 gadi,varbuut taapeec..nezinu. Es pasaku otram- es tevi miilu,un mees katrs dodamies savaas ikdienas gaitaas,nevis tur njemamies,uzmetam luupu, chakojas viens otra facebook utt. Un kaa jau tu teici,nekas nenotiek vienaa dienaa....viss ir kraajies,kraajies...

Ir attiecību sākums, bet viss ir uz laiku sarežģījies no mums neatkarīgu apstākļu dēļ, bet attieksmi jau tas nemaina. Ja cilvēki ir kopā, tad vairāk vai mazāk, bet viņi zin viens par otru, ir ieinteresēti risināt domstarpības. Nav jāzin pilnīgi viss un nav arī jāfilozofē mēnešiem ilgi, bet attiecības zūd 1 ērgļa sindroms. Ir divi cilvēki, kuri dalās (domās, ikdienas darbos...).

Oi cik viss ir vienkārši! Uz visiem jautājumiem par večiem - 1 no kādām piecām atbildēm:
1. Pamet viņu - viņš nav tevis vēŗts.
2. Vainīgs ir mednieks instinkts.
3. Viņam ir cita -viņš tevi krāpj
4. Nevaru uzreiz iedomāties.
5. Nevaru uzreiz atcerēties.
Kāŗējo reizi redzu to ka viss kas saistībā ar mums notiek aprobežojas ar 5 variantiem (ja ne vēl mazāk). Jā, veči ir tik vienkārši - visiem dzīves gadijumiem der viena atbilde no trijām :-D :-D :-D.

Varbūt šis jau ir vairākkārt pārrunāts temats, tomēr es nesaprotu. Kāpēc vīrietis ir ieinteresēts tad, kad sieviete ir vēsāka, atturīgāka, uz sevi orientēta, kad uz doto momentu vīrietis nav nepieciešams (nav laika, vēlēšanās, ir citas attiecības), bet kad vīrietis ir panācis, ka viņu ierauga un vēlas, tad viss... viņa vairs nav? Vai tiešām ir jābūt nepieejamai un augstprātīgai? Kur ir tā robeža starp sevis nepazaudēšanu, pašpietiekamību un veselīgu vēsumu, distanci pret vīrieti, lai viņā nezustu interese un viņš neuzskatītu, ka ir vienīgais vīrietis uz zemes?

Sūra ir tā patiesība, bet retais tik tiešām atrod to savu otro pusīti no dieva (par ko bija runa tai pasaciņā). Pārējiem večiem beigās visiem (99.99%) nākas samierināties ar kompromisiem savās prasībās pret to otro pusi. Jautājums vai turpināt meklēt vai palikt pie tā kas ir ir vienmēr atklāts. Ja sieviete sāk attālināties vienmēr ir risks palikt ar neko tāpēc paātrinātā kārtībā tiek pieņemts lēmums vai šis ir labākais kompromiss ar savas ideālās sievietes (otrās ābola pusītes) kura varbūt dzīvo Āfrikā vai Mongolijā un kuras atrašanai būtu jāpatērē ne tikai jaunība, bet pat divas dzīves - tēlu no visiem iespējamajiem vai nē. Ja neviens neattālinās vienkārši paliek lielākas izvēles iespējas tam brīdim kad lāmums tiešām būs jāpieņem. Ja kompromiss ir labākais tad mēs protams varam jums pastāstīt ka tikai jūs esam visu dzīvi meklējuši ka mīlam kā vairs nevienu, utml. Esam mācīti un - iemācījušies runāt to kas katrā brīdī ir jārunā. Turpināt meklēt vai neturpināt - to lemj katrs pats. Liela daļa to darīt neturpina jo laulības šķiršana un līdzīgas lietas ir pārāk sāpīgas organizatoriskā un materiālā plāksnē - ar gadiem arvien mazāk gribas savā dzīvē ko mainīt un sākt no sākuma.

Kad vīrietis nozīmīgās situācijās vienkārši klusē vai nosaka "Man ir vienalga", tad viss it kā skaitās normāli , bet kad ir nodzīvots tik tālu, kad sievietei iestājas "man vienalga" t.i. pēdējais piliens, punkts uz "i" pēc visām klusuma pauzēm un "man vienalga", tad sākas Otrā elpa un neizpratne, kāpēc tā pēkšņi ir noticis. Nekas taču nenotiek 1 dienā. Par ko tad tas pārsteigums un šoks?

Nav nekāda pārsteiguma un šoka. Kad viņš saka man vienalga viņš vienkārši dusmojas uz tevi ka neesi ideāli tāda kādu viņam vajag (tā sajūta aug dienu no dienas dzīvojot kopā un augot to reižu skaitam kad skatoties uz tavu rīcību viņš sev saka Mana ideālā sieviete tā nebūtu rīkojusies) vai dusmojas uz dzīvi ka tā nav tik vienkārša lai savestu kopā paīstam īstos cilvēkus. Kad tu sāc attālināties prātā ir Oi! Viņa taču bija vistuvāk no visām manam ideālam! un vai man izdotos strast ko vēl tuvāku?

manuprāt, pirmkārt, jau jūtas. vai tās ir patiesas? vai tur ir mīlestība vai tikai kaisle? tikai patiesas mīlestības rezultātā vīrietim negribēsies skriet pakaļ katriem brunčiem un neatklātajiem noslēpumiem.

otrkārt, nedrīkst pazaudēt pašai sevi. drīzāk ir jāatrod robeža starp to, cik daudz tu pakļaujies otram, izej uz kompromisiem un cik daudz tu esi tikai TU. vīrietim, manuprāt, ir jāzina, ka tu arī vari pateikt savu vārdu, nevis lēkāt pakaļ tikai pēc viņa stabules. tas pats attiecās arī uz sievietēm. man, piemēram, riebjas vīrieši - marionetes. un tādu ir daudz.

treškārt, manuprāt, neviens attiecībās nevar stāvēt pilnīgi uz vietas. tas jau tālākā nākotnē. tad, manuprāt, viņi paliek viens otram neinteresanti. nav obligāti uzreiz kkas jauns jāizgudro, bet ir jābūt jaunām vēsmām attiecībās. arī jābūt noteikti saskanīgiem mērķiem, uz kuriem tiekties.

papildus vēlējos pateikt, ka autores vīrieši nav bijuši nopietni noskaņoti vai priekš viņiem ir domātas savādākas sievietes. bieži vien cilvēki nodzīvojas tik tālu, kamēr pēc tam iet un lūdzas, jo otra puse to pieļauj. viss ir labi tik ilgi, kamēr tu vari netraucēti dzīvot kā līdz šim. daļēji sieviete pati ir vainīga, ka ļauj ievilkt visu to nepatiku pret kko. ir jārīkojas savlaicīgi, nevis jāgaida 10 gadi, kamēr otrs mainīsies. vai vnk jāpieņem otrs tāds, kāds viņš ir, ja tas maz ir iespējams un vēlams.

Es domaju, ka sievietes piekeras atrak. Par savam jutam, tauriniem un nakotnes planiem runa paragri un virietis sabistas no ta. Viriesiem patik domat, ka vini visu izlemj. :D

Piekritu meitenem, ja pa istam patik, tad nekada teatra telosana nav nepieciesama. Un viss, kas ir telots nedarbojas. Tas vai nu nak dabigi vai ne. Ta ka par padomiem no gramatas "Kadel viriesi aprec maitas" varat aizmirst.

Mani personīgi tracina, ka man skrien pakaļ vīrietis, dīvaini, bet automātiski šie vīrieši no manas dzīves pazūd un viss, tāpat nepatīk kad apbrīno un izsaka tūkstoš un vienu komplimentu.
Turpretī vīrietis kas ir atturīgs, vienkāršs man patīk, un tad iznāk tik stulbi, kā tas iznāk, ka man nav otras puses, jo tie kas man patīk nepatīku es un otrādi!

Mani personīgi tracina, ka man skrien pakaļ vīrietis, dīvaini, bet automātiski šie vīrieši no manas dzīves pazūd un viss, tāpat nepatīk kad apbrīno un izsaka tūkstoš un vienu komplimentu.

Man tas pats, uzreiz veidojas kaut kāda pretreakcija un sienas pret šo cilvēku.

Ja man kāds skrien pakaļ, vai ir pārāk salkans jau no paša sākuma, es vienkārši bēgu pa gabalu uz neatgriešanos. Nepatīk. :/ Gan jau džekiem tāpat ir, ja skrien pakaļ , zvani, raksti, tad viņam apnīk un viss, paliek vienaldzīgs.

Oi cik viss ir vienkārši!

Valfrīd, runājot, ka..

viss vienkāršais ir ģeniāls

:D

kā jau saka - ja nav kazai piena, tad nav :D

Alfresco Tas ir ļoti individuāli. Nemēģini vispārināt. Es situācijai redzu n-tos izskaidrojumus.
Vispopulārakais jau droši vien ir tas, ka sākumā cilveku piesaista ārējā čaula un pēc tam, attiecībam attīstoties, otrs iepazīst Tevi vairāk un vairāk. Un iespējams kādā brīdī viņš saprot, ka diemžēl šis cilvēks nav priekš manis .. un kaut kā attiecības ir jāsarauj. Tad nu vīriešī arī paliek auksti .. ja vien viņi pēc dabas tādi nav. Attiecību attīstībā ir vairaki kritiskie punkti, kas jāpārvar, lai tās varētu turpināties .. un katrā šai punktā abiem ir jāizlemj vai vēlas būt ar otru. Kā piemēri varētu būt pirmais skūpsts, pirmā nakts, pirmais nopietnais strīds, kopdzīves uzsākšana, rutīnas iestāšanās, rozā briļļu efekta pazušana ..
Tā kā tas vairak ir attiecināms nevis uz to, kā Tu izturēsies, bet gan uz to, vai otrs spēs un gribēs Tevi pieņemt tādu, kāda esi.