Tās,kuras ķērc par līšanu svešā dzīve, ne savu atbildību utt.. Gribās pavaicāt-kur šādi sabiedrības atkritumi rodās? Ja indivīds ir kāda sociuma daļa, tad ikkatrs no šī sociuma indivīdiem ir atbildīgs par sociumu kopumā,protams-sākot ar sevi un sev tuvajiem, beidzot ar atbildību par to,kas notiek šajā sabiedrībā kopumā. Šādu personu deļ vienmēr būs bērni,kuri tiks sisti un nosisti, vienmēr būs sievietes-piekautas un nosistas,bērni-izvaroti un gadiem morāli terorizēti utt, utjp. Ja nav vēlmes uzņemties sociālu atbildību, ņemiet savus radus,ģimeni,ejiet dzīvot mežā,bez komunikācijas ar "ārpasauli" un esiet atbildīgi tikai par sevi un tikai līdz vēmienam.
Bērni ir mūsu sabiedrības nākotne, tas,kādi tie izaug,nav atkarīgs TIKAI no vecākiem(protams,lielākoties tā IR vecāku atbildība,bet sabiedrībai nav maza loma ), līdz ar ko,jebkurš,kurš ar patiesiem nolūkiem vēlās palīdzēt kādam/kādai situācijā, kurā vistiešākajā veidā cieš bērni, ir izdarijis labu darbu(tad ,ja tas nepaliek pie vārdiem vien). šajā gadījumā māte ir egoiste, tēvs ir egoists, jo ieslīgt savās problēmās,nemaz nemēģināt kārpīties laukā-tā ir šo cilvēku IZVĒLE, kas ļoti,ļoti sāpīgi ietekmē viņu atvases. Vecākie bērni jau ir ar traumētu psihi kas norāda uz to, ka māmiņai NAV idepresija vien pēd. 2 gadus. Māte viekārši nav spējīga ne emocionāli, ne tīri fiziski parūpēties par saviem bērniem, SAVU izvēli(neviens cits šos bērnus nedzemdēja, kotracepcija nav nekāds tikko izgudrots brīnums), bērni in nogrūsti internātā, bet viņa nav spējīga parūpēties pat par diviem mazākajiem,kurus ir radījusi neskatoties uz to,ka nespēja parūpēties par vecākajiem. Tēvs,protams,ir tik pat atbildīgs,cik māte, tomēr,ja nebūtu tēva, kurš nes mājās naudu, tur vispār būtu drausmas...
Līdz ar ko, šeit piemērs tam, ka ir mātes,kuras nav spējīgas tādas būt.
Bet sabiedrības(šajā gadījumā konkrētās meitenes un sociālo dienestu) spēkos ir palīzēt mazuļiem, jo pieaugušais ir pieaugušais,ar izvēles iespējām, bet bērnam, it īpaši 2 mēn. vecam, izvēles NAV VISPĀR, viņam ir jāaug kopā ar slimu māti, kas savā nelaimīgumā, dusmās, naidā, nogurumā,vienalga-savā murgā ir tik tālu, ka nodara tiešu ļaunumu 4 dzīvībām!!!! Un tas NAV nieks..
Man ir divi mazi bērni, pavisam mazi, bet,tās kuras raksta par to,cik grūti, cik grūti-Nu, HELOOOO!!! Tie ir bērni, NEVAJAG tos radīt, ja nespēj pieņemt šo patiesību,ka sākumā(un patiesībā jau visu atlikušo dzīvi)ir vairāk vai mazāk grūti,nogurdinoši utt..
Uzskatu, ka meitenei jādodas pie sociālajiem, tomēr gandrīz 100% varu apgalvot,ka tie neko jēdzīgu neiesāks..