Tik daudzas kliedz par to, ka meitene nez ko izdomājot. Es gan labāk teiktu - tad jau labāk tā, nekā dzīvot ar aizmiglotām acīm!:)
Kad izlasīju šo diskusiju, neviļus iešāvās prātā doma-vai tik tas nav par mani, bet nē, gluži tas pats nebūs. Tomēr varu gan teikt, ka ticu šai it kā ‘izdomātajai’ iespējamībai īpaši tādēļ, ka pašai bija līdzīgi. Ar puisi no objekta tikāmies, protams, it kā draudzīgu nolūku vadīti, bet nu tas jau bija skaidri saprotams, ka pirmajā reizē satiekot mani viņu vadīja kāda seksuāla dziņa, nevis doma - jā, lūk, ar šo meiteni es gribu vienkārši draudzēties, kas, protams, neviļus atklājās arī mūsu sarunās. Un galu galā tā arī tas bija - meitene par mani zināja, bet tas viss tika veiksmīgi apspēlēts un beigās sanāca tā it kā mēs būtu bijuši gandrīz vai svešinieki, kas divatā nekad nav tikušies. Muļķīgi, bet meitene tam visam tic kaut gan zina arī patiesību.... Varbūt viņai ir mierīgāka sirds, ka esmu aizgājusi no viņu dzīves, tomēr man ir diezgan liela pārliecība, ka, ja nebūšu es, tad pēc kāda laika vienalga būs kāda cita. Bet, protams, veiksmi viņiem! :)