atmiņas no studiju gadiem

Nu ir daudz jauku atmiņu... Visādi joki, ākstības, tad trakais sessijas laiks, kas visus satuvināja un saliedēja vēl vairāk, bezrūpīgas pļāpas ēdnīcā, kopīgi tusiņi u.tml. Ir ko atcerēties! Un jā, ar tiem, ar kuriem pavadīju lielāko daļu laika kopā, ar tiem joprojām uzturu kontaktu.

Aaa un nebija nekas tāds, ka baigi riebtos. Bija, protams, grūtības, kašķi un neveiksmes, bet tas viss piederējās pie lietas.

up

Studijas bija aizraujošākais, notikumiem, piedzīvojumiem, pasākumiem pilnākais dzīves posms.
Pa laikam mēdzu aizdomāties. Ir nedaudz sentimentalitāte.
Nu nav tā, ka tagad būtu neinteresanti vai slikti, bet tas bija tiešām lielisks dzīves posms.

Noteikti liela nozīme bija tam, ka biju sabiedriski aktīva studente, ne tas tips, kas dzīvoja atsevišķā dzīvoklī un laiku veltīja tikai mācībām.

Manas labākās draudzenes ir tās, ar kurām iepazinot 1. kursā. Tā tas jau vairāk kā 10 gadus turpinās, lai kur mēdz pēc beigšanas dzīvotu un ko ikdienā darītu.

Neatceros vispār neko tādu, kas riebās. Domāju, ka nav nemaz bijuši tādi apstākļi, ka būtu bijis riebums.

Ai, pat nesākšu visu uzskaitīt :D. Vien dažas lietas: superīgais piedzīvojums naktī, mežā, kas bija mūsu iesvētības. Bija interesanti, forši un pilnīgi bez nevienas pretīgas un idiotiskas izdarības. Taāāā patika tas pasākums. Protams, 90% no visa, kas notika fakultātes vecajās telpās - balles un ikdiena. Mūsu bariņa sēdēšana lielās auditorijas pirmspēdējā rindā un jautrošanās brīvajos brīžos. Dažu konkrētu pasniedzēju lekcijas un semināri(seno laiku lekcijas un semināri, un to pasniedzējs-tas vien bija ko vērts :D)
Tieši studējot iepazinos ar savām superīgajām draudzenēm. Daudzi studiju biedri ir arī palikuši labi paziņas, ar kuriem patīkami satikties uz ielas, parunāt, kā viņiem tagad klājas utt. Studiju laiks man devis daudz patīkamu emociju, kuras neguvu vidusskolas laikā.

Riebās...nē, nu bija šādas tādas lietas, bet tām vairs nav nozīmes. Tās bija aktuālas tajā konkrētajā brīdī. Tagad atmiņā paturu vien foršo :)

man tas posms 20-22 gadi studiju laikā bijis pagaidām tāds foršākais laiks dzīvē - superīgi studiju biedri, nenormāli jautras lekcijas, jaunības maksimālisms ar drausmīgi daudz jauniepazītiem cilvekiem, aktivitātes studentu parlamentā un pasākumi bez maz katru nedēļas dienu, un pāri visam tā sajūta, ka nav jādomā ne par ko. vakarus var pavadīt daugavmalā pīpējot ūdenspīpi vai ziemassvētku nedēļu pavadīt esot 4 ballēs un pa vidam vēl organizējot kādu.
lielākoties visi draugi šobrīd ir tie, kas iepazīti studiju laikā.

ziemassvētku nedēļu pavadīt esot 4 ballēs un pa vidam vēl organizējot kādu

Jā, es arī :D

Foršas jums atmiņas. :) Es tagad studēju un nenotiek nekas. :D

maļina, pēc savas pieredzes es teiktu, ka nekas nenotiek, ja vien tu pats neliec kaut kam notikt iesaistoties pasākumos, ārupus lekciju lietās un tamlīdzīgi. man daļa kursa uzskatīja, ka pa 4 gadiem nekas prātīgs, izņemot foršas lekcijas, nebija noticis. es tikmēr paklusēju un nodomāju - priecājos, ka es vēl pēc tiem 4 gadiem esmu dzīva pēc visām tām trakulībam, kas tika darītas skolas un ne-skolas ietvaros :)

Vai ne! Piekrītu Maļinai. Es pati pašlaik studēju, esmu sabiedriskākais cilvēks pasaulē, bet nenotiek nekas. Varbūt pie vainas ir tas,ka esam 200 studenti, varbūt tas,ka nestudēju Latvijā un mentalitātes atšķiras, bet pagaidām mani studiju gadi vainagojas ar zināšanām un labām paziņām. Man jau sāk likties,ka tā jābūt, kaut gan vidusskolas laikā bija pilnīgi citādāk- vienmēr esmu bijusi sabiedrības dvēsele, organizējusi, gājusi un darījusi. Šeit cilvēki tādi kūtrāki, nav diez ko naski uz baigo draudzēšanos universitātē.

Ja nav noslēpums, kur studējāt?