Sveikas, dāmas!
Es apzinos, ka tas var būt riskanti, tomēr izveidošu šo tēmu...
Varbūt bijāt lasījušas ziņas par kādu blondu meitenīti, ko atrada pie čigāniem Grieķijā?
Tika uzsākta meklēšana, lai atrastu meitenītes vecākus - tika saņemti tūkstošiem zvanu no vecākiem, kuru bērni ir pazuduši vai nolaupīti... daudzu vecāku sirdīs iemājoja cerības stars..
Un, lūk kāda ir patiesība -
http://www.delfi.lv/sievietem/relationships/dzive/blonda-ciganu-berna-mate-atrasta-un-apsudzeta-marijas-pardosana.d?id=43758998
Meitenītes māte ir atradusies - tā ir kāda daudzbērnu māte, kas mazo Mariju pirms vairāk kā četriem gadiem atstājusi Grieķijā..
Es lasīju un manī mijās pārdomās, par to, ka
vai tā maz pasaulē var būt? Cik drausmīgas ir nabadzības sekas - kad miesīgi bērni tiek pārdoti, dzīvo neatbilstošos apstākļos un galu galā - atstāti svešā zemē.
Kur paliek mātes, vecāku mīlestība, rūpes?
Līdz ar dusmām un sašutumu izogas arī žēlums pret šo ģimeni. Varbūt viņi tiešām vēlēja tikai labu?
Varbūt māte ik vakaru raudāja spilvenā, jo nebija naudas telefonsarunai, lai piezvanītu un noskaidrotu, kas notiek ar meitu..?
Bet šīs pēdējās pārdomas laikam ir naiva cerība... jo patiesība grauž acīs - bērnu pārdošana, atstāšana, netīrība,... kāda gan šiem bērniem ir nākotne?!
Un kārtējo reizi sejā pliķi iesit pasaules netaisnība - kad citi gadiem mēģina tikt pie bērna, ko lolot un sargāt, bet kāds cits...kāds cits pat nezin vārdus saviem bērniem.
Tādas lūk manas pārdomas..
Gribēju tikai informēt par šo pēdējo ziņu, jo es kaut kā klusībā cerēju (kad parādījās šī ziņa), ka kāda ģimene tiešām atradīs savu bērnu, ko uzskatīja par mirušu jau...
1513
