Kādas mēs pašas labiņas un visi citi slikti. Apmēram tā? Garām, jo:
"Tā maita, kas nospēra manu vīrieti" - nemaz tik liela maita arī nav, jo ja vīrietis nebūtu gājējs, viņa varētu izstiepties un tur nekas nesanāktu.
"Tas briesmonis, kurš aizgāja pie labākās draudzenes" - nemaz nav tāds briesmonis. Vai viņam nav tiesību būt laimīgam? Un ja nu viņš pēkšņi sapratis, ka viņa dzīves lielā laime ir Tava draudzene un viņiem tas ir abpusēji, būt nelaimīgiem visu mūžu, jo Tu pieprasi lai Tava draudzene nekad nesienas ar Taviem puišiem? Kā šādā situācijā sauc Tevi?
"Tā tante, kas mūžīgi māca, kā jādzīvo" - viņa jau visu ir sasniegusi - viņai ir ģimene, darbs, ienākumi un ceļojums vismaz reizi gadā, bet Tu varbūt vēl sēdi augstskolas solā vai tikai esi sākusi kāpt pa karjeras kāpnēm.
"Tā grāmatvede no otrā stāva, kas visu laiku sūdzās" - varbūt ir ļoti pareizi audzināta un viņai tiešām nav pieņemamas visādas vaļības. Un pati tā varbūt dara, jo mēģina iederēties kolektīvā?
"Tas kaimiņš, kas aiz sienas katru vakaru skaļi klausās to pretīgo dziesmu" - varbūt viņam ir problēmas un šī dziesma palīdz nomierināties?
"Tā blonda m***a sarkanajā kleitā vakardienas tusiņā uz ko visi blenza" - bija apģērbusies tā, kā jutās skaista un patika citiem. Tev skauž, ka Tu tāda nebiji?
Tā es varētu turpināt ilgi..
Viss ir relatīvs.