Sveikas,
kādreiz mazliet iesmaidīju atceroties skolas laika par izteicienmie: kas tad šai lēcies- laikam mēnešreizes.
Bet šorīd reāli saprotu, ka man tas sāk kļūt par problēmu- manas garstāvokļu maiņas ik mēnēsa hormonu iespidā. Kontracepsijas metode tika nesen nomainīta, pirms kādiem trim mēnešiem ieliku spirāli, bet bez hormoniem. Tomēr pirmos mēnešus ir nereguluārs cikls un ilgs, līdz ar to sajūta, ka pusi mēneis pavadu kā pretīgākais cilvēks uz zemes.
Esmu neciešama, taisu drāmas, izp[lūstu emocijas un asās reakcijas, galējībās un visu laiku liekas, ka visi dara pāri. Visvairāk ciešs draugs- dzīvojam kopā un esam ikdienā kopā. Kašķu iemesli nerodas ne nokā un mani arguemnti arī nemainās, bet veids kā runāju, kā domāju ir pavisam savādāks- man parādās kaut kāda sajūta, ka man vajag pierādīt savu tasinību un ja iespe'jams to izdarīt veidā, lai ieriebtu otram. ka ta uzvedos saprotu tikai pec pāris dienām un arī uz kaut kādām stundām, tad atkal '' aiziet ciet'' un turpinu tā uzvesties.
Ko darīt- ieteikums padomāt, saņemties un tā nezuvesties nederēs, jo nopietni, to kāda esmu saprotu tikai pēc kāda laba laika. konkrētā brīdī leikas, ka tā vajag darīt.
Varbūt ir kaut kādi vitamībi vai tējas, ka izlīdzina emocinalitāti, hormonu darbību tajās dienās, vai arstam būt jājautā? un ko teikt, ka mēnešreizū laikā esmu nesciešami kašķiga??
pieredzi lūdzu!!!!
264
