Esmu pavadījusi pus gadu Norvēģijā. Pāris mēnešus Drammenē un atlikušos mēnešus 20min. braucienā no Oslo.
Sākšu ar to, ka esmu sajūsmināta par norvēģu labestību un neviltotajiem smaidiem,kurus velta svešiniekiem ik dienas. No cilvēkiem staro apmierinātība par dzīvi. Laukā staigāties devos, lai izvēdinātu galvu no negatīvisma, mājās atgriezos ar plašu smaidu.
PAr cenām, cenas priekš Latviešu algām ir astronomiskas, tadeļ braucām uz Zviedrijas robežu iegadaties partiku,kura tur ir ieverojami lētāka. Auto stāvvieta pilna ar norvēģu auto. Vienīgi komunālie maksājumi ir salīdzinoši lēti, jo jāmaksā tikai par elektrību, kas Norvēģijā ir lēta.
Biju nepatīkami pārsteigta, ka reti kur ir atrodams kāds spēļu parciņš bērniem kā arī māsas dēlu bērnu dārzā ikdienā baro ar maizītēm, silto ēdienu pasniedz tikai tad, kad kādam dzimšanas diena.
Lielākas plus, manuprat, ir zemais noziedzības līmenis, nav jābaidas iet gar mežu, ka tik kāds nesāk nažus vicināt.
Norvēģi bērnus audzina bez jeb kādas bardarbības, sišanas, kliegšanas vai rāšanas.Tas ātri vien var novest pie vecāku tiesību atņemšanas.
Dzirdēju gadījumu, ka sieviete sakliedza uz dēlu, ko pamanīja kaimiņiene. Momentā tika izsaukta policija un sieviete knapi pārliecināja tiesu,neatņemt tai mātes tiesības, kas manuprāt, ir ļoti pareizs likums. Principā ir daudz ko stāsīt, ja ir jautājumi, raksti privāti.