Tādas pārdomas par vispār mūsdienās notiekošo... Kādas ir jūsu domas, cik daudz bērnam/jaunietim ir jāiemāca un jāpiespiež (tieši jāpiespiež, jo cilvēka dabā ir negribēt) iemācīties tieši skolā, kāda ir skolas funkcija?
Vai varbūt jāaprobežojas ar sausām lekciju tipa nodarbībām priekšmetos - katrs dara cik grib un ko grib tajās (jo visiem ir taču tiesības izvēlēties savu dzīvi un vajadzīgo tajā)?
Bet,manuprāt,VISS ir atkarīgs no tā,cik skolotājs ir entuziastisks un tiešām cenšas nevis iemācīt,bet ieinteresēt (lai tad arī tam pašam cilvēkam beidzot gribas sākt mācīties)
Secinājums - ne visiem kas strāda skolā vajadzetu vispār darboties ar bērniem un viņu psiholoģiju! Diemžel pirms stājas pedagoģiskajā vai ņem darbā neveic nekādu profesijas piemērotības testus vai psiholoģiskas aptaujas, intervijas! Kāpēc stājoties darbā Olimpic casino par krupje vai viesmīli jāpilda IQ tests un jāiztur intervija, kuras laikā veic nopietnu psiholoģisko novērtējumu, bet laižot cilvēkus strādat ar mūsu bērniem - laiž kuru katru!? Beigās tāfeles priekšā nonāk nestabili, negatavi cilvēki - es zinu tadus ekzemplārus, kas ar savu metodiku un briesmīgo raksturu ir sabojājusi nemazums bērniem dzīvi - ar kritiku, bļaušanu, pazemojumiem... Un es esmu pārliecināta, ka daudzas personības tā arī nekad neuzplauks un nesasniegs savu potenciālu, jo džīves sākumā tādi monstri ir līdz saknei nocirtuši bērna garu - pazemojot un noniecinot... Domāju, ka katra no mums var kadu tādu piemēru atcerēties... Skumji...
84
