Īsti nezinu, vai pareizi sapratu jautājumu, bet.. Pēc likumiem un sabiedrības vairākumā pastāvošiem uzskatiem - cilvēka dzīve/dzīvība ir viena no lielākajām aizsargājamām vērtībām.
Pēc manām domām, viss ir atkarīgs no tā, kas tas ir par cilvēku un ko man viņš nozīmē. Man ir svarīga tikai to cilvēku dzīve, kas man ir tuvi, tur es dzīvoju līdzi gan priekos, gan bēdās, gan ļoti pārdzīvotu, ja kāds nomirtu. Bet man pa lielam nav svarīga tava, nepazīstama, anonīma cilvēka, vai kāda slavena dzejnieka dzīve, varētu teikt, ka nesekoju tai līdzi un par nāvi tiešām nepārdzīvotu. Es neesmu no tiem, kas, piemēram, skrien rakstīt visādus atvadu vārdus pie tādām (slavenību miršanas) ziņām vai tiešām pārdzīvo līdzi tām. Es drīzāk padomāju, kādu ieguldījumu viņš devis un ātri to aizmirstu. Varētu padomāt, ka neesmu empātiska, bet nē - es uzskatu, ka esmu gan. Es, piemēram, nenosodu pašnāvniekus, cienu viņu izvēli. Te paralēli ir diskusija "Overrated", ar to arī sasaistu šo jautājumu. Manuprāt, cilvēka dzīvība ir pārvērtēta. Kas gan ir cilvēks uz Visuma fona? Nekas.