Teoriju ar 1.reizi, braukšanu ar 4.reizi, jo kaut kā visiem sķita, ka esmu gatava (instruktore un vel divi palīgi, kas mani apmācīja), tikai es pati nejutos gatava, tāpēc sastresojos, kautrejos no uzbrūkošiem inspektoriem un varīju ziepes :D
Tad kad psihologiski beidzot jutos gatava un parliecināta par to, ko daru pie stūŗes, tad nokārtoju bez kļūdām, protokols bija tukšs, tikai paraksts apakšā un ķeksis, ka ir nokārtots. Manā gadījumā ir vai nu māk braukt vai nemāk. Ikdienā tagad nebraucu, jo nevajag, bet vispār Rīga nešķita nekas sarežģīts, kaitinoši gan, jo daudz sastēgumu, labāk braucu ar velo. Pieļauju, ka kaut kad atkal ikdienā varētu braukt ar masīnu, bet nu tad ar automātu, nu i nafig to kloķi raustīt sastrēgumos.