Vai jūs piekristu šādām "attiecībām"?

Jā, piekristu, pagaidām tas būtu mans ideālais variants attiecībām. Ar ļoti spēcīgu garīgo saikni (šis būtu izšķirošais apstāklis, cik spēcīga tā ir, lai radītu manī tādu interesi), bet bez kopā dzīvošanas un citām "oficialitātēm". Nebūtu arī tādu situāciju, kad šis vīrietis man būtu ar kādu jāiepazīstina, līdz ar to gan bez "just a friend", gan bez "boyfriend". Ideāli.

Reiz biju aizstaigājusi uz dažiem randiņiem ar līdzīgu uzskatu vīrieti.
Bet tā situācija man uzdzina skumjas.. nu kā tā.. es taču neesmu slikta meitene, man taču vajadzētu puisi, kurš ar mani ļoti, ļoti grib būt kopā! Tāpēc pārstāju tikties.
Tad es atradu savu mīlestību.. un.. viņš atkal parādījās! Viņš žēlojās, ka beidzot pieņēma lēmumu būt kopā ar mani.. kā nu es tā varēju!
Reizēm saņemu divdomīgas vēstules.. un pats nepatīkamākais, ka tajā pat laikā viņš savieto FB bildes ar savu draudzeni.. Pilnīgi šermuļi no nepatikas skrien pār tādiem cilvēkiem :)

18 gadu vecumā man bija kaut kas līdzīgs. Kapēc gan ne, ja kopā ir labi.. Tikai, kā jau bieži gadās, es beigās salīmējos bišķ vairāk kā vajadzīgs un neizpalika bišķi puņķi un asaras.. :)
Ja negribi veidot nopietnas attiecības, patīk pavadīt kopā laiku, tad neredzu neko nosodāmu. Rēķinies tikai ar to, ja samīlēsies džekā, tad beigas būs sāpīgas Tev!

Tad faktiski esmu sevi nostādījusi muļķes lomā, iesaistoties šādā avantūrā? :(

beidzas tas vnm ar to, ka viņš atrod citu, ar kuru viņam tādas izveidojas. citrreiz tā ir vnk tukša aizbildināšanās, lai viņš nejustos kā sliktais, kad guļ ar citām, nedēļu var mierīgi tevi ignorēt vai vsp bez paskaidrojumiem izmest no savas dzīves.

+++ pati zinu veselus divus šādus gadījumus.
Man personīgi vai nu ir, vai nav. Nevarētu apstādināt savas sievišķīgās nākotnes fantāzijas - gan jau būsim kopā, gan jau viņš patiesībā mani mīl, utt. Un ko tad, ja nepaliksim kopā? un ko tad ja nemīl? tad būtu salauzta uz ilgu laiku.

Šāds uzstādījums ir tāds kā drošs tiltiņš, lai varētu tikties ar citām vai tevi negaidīti pamest un tad teikt "Es taču tev neko nesolīju". Ja tu ar to rēķinies un varētu to izturēt, tad uz priekšu.

Tad faktiski esmu sevi nostādījusi muļķes lomā, iesaistoties šādā avantūrā?

Faktiski.. tā sanāk.. Mīli sevi vairāk! Vai tad Tu domā, ka esi pelnījusi vīrieti, kurš Tevi tā īsti negrib? Tu taču neuzskati sevi par tik bezcerīgu, ka nevari dabūt labāku!

Nerea labi uzrakstīja salīdzinājumu par tiltu.
Kas viņš par veci, ja grib darīt, bet nevēlas justies atbildīgs?

Par vēlu, esmu jau samīlējusies. Tieši tāpēc vairs negribu atteikties no šī visa :( Tāpēc tagad baudu, ko varu, apzinoties, ka beigās tāpat būšu zaudētāja un būs sāpīgi.

Ak, vai, saldā indes garša...

Tāda klasiska latvietes-cietējas domāšana - Man ir smagi, bet es cietīšu!

Gunita - tu neesi muļķe, bet vīrietim izveidot attiecības ar sievieti uz šādiem nosacījumiem ir vsp ideāli, jo sex par velti, atbildības pret otru cilvēku nekādas (izņemot, drošu sexu). zinu, ka ir sievietes, kas piekopj ko tādu. zinu, ka ir sievietes, ka vīriešus nostāda līdzīgā situācijā, bet katram jau vnm ir savi iemesli.
tā neziņā tjipa neeksistējošās attiecībās ilgstoši nespētu dzīvot. ja esmu ar to cilvēku kopā, man ir nepieciešams tā cilvēka tuvums un noteikti, lai nav nevienas citas bez manis un viss pārējais, kas izriet no nopietnām attiecībām.

Gunita, Tu ar savu ilggadējo draugu izšķīries? Kā tā?

Jā.
Ir bijušas šādas attiecības.

Ja es nebūtu iemīlējusies, tad piekristu.
Tagad tu sev sit pliķus sejā, jo vairs neproti izbaudīt beznosacījumu attiecības, un visu laiku ceri, ka puisis mainīs savas domas un lūgs tevi kļūt par ''oficiālo'' draudzeni.

Anny, jā, izšķīros. Laikam jau es protu pievilkt nepareizos vīriešus :(

Tāda klasiska latvietes-cietējas domāšana - Man ir smagi, bet es cietīšu!

+++ bet nu, katram jau savs..

atceros, ka vienas no manām pirmajām attiecī'bām bija līdzīgas šim.
no sākuma es gribēju nopietnas attiecības, lai gan īpaši to neteicu. abi vienojāmies, ka mums būs "brīvas attiecības", ļoti daudz komunicējām, stundām runājām, informējām viens otru par dienas plāniem, līdz beigās puisis bija tas, kurš pateica, ka viņam pret mani ir jūtas. tās attiecības tomēr bija nolemtas beigties tik un tā, jo sastāvēja no ļoti daudz meliem, pārmetumiem un greizsirdības no mūsu abu puses, bet domu jūs sapratāt.

ar toreizējo naivumu es piekritu kam tādam un pat atbalstīju ko tādu, lai gan sirds dziļumos cerēju. cerības piepildījās brīdī, kad es par tām biju aizmirsusi. tā kā ir arī iespējami šādi varianti. bet ar tagadējo pieredzi un skatījumu es noteikti nekam tādam ilgstoši nepiekristu. kā jau teicu, ka piekristu tikai gadījumā un arī īslaicīgi, ja man uz to cilvēku būtu citi mērķi.

Žēl.
Bet Tev laikam būtu jāpārtrauc šī draudzēšanās, ja Tu sāc iemīlēties. Jā, negribas, jā, sāp. Bet vēlāk sāpēs vairāk.

Gunita, Tev nevajag apzināties to ka Tu esi zaudētāja un Tev sāpēs. Ja Tu tā domāsi, tā notiks, es gribu savilkt Tavu domu ar diskusiju par domu spēku.
Ļoti bieži tieši tā sākas skaistas, laimīgas attiecības, nevis divi cilvēki satiekās un norunā "Mums būs nopietnas attiecības".
Es pēc savām attiecībām, atzīšos arī negribu uzreiz tā, pa nopietno, es labāk izbaudītu otra cilvēka klātbūtni, to ko viņš sniedz, un tad jau viss notiks pats no sevis, "norunātās" attiecības arī var beigties, un kāds tiks sāpināts, un varbūt pat tas būs daudz sāpīgāk, jo būs negaidīti. Es vienkārši nepakļaujos tai idejai, ka mēs viens otram esam apsolīti, riski pastāv jebkurās attiecībās, gan Tavās, gan šķietami ideālajās nopietnajās.
Un Tavas esošās attiecības man nešķiet sliktākas, varbūt tās vēlāk mainīs formu, vienkārši izbaudi savas sajūtas, otra cilvēka klātbūtni. Jo šauboties mēs dzīvē zaudējam laiku, to baudu, skaistumu, es varbūt kļūdos, bet pēc tāda principa es dzīvoju!