stella, tās manas draudzenes ap 30 ar PIRMO bērnu procesā, visām viņām karjera jau ir, viņas ir labas speciālistes savā jomā, algas labas, gan pašām, gan vīram, viņas plāno bērniņiem aukli (var atļauties) un turpināt strādāt, iespējams, sākumā uz pusslodzi. Tā kā, domāju, bērns nav šķērslis karjerai nekādā vecumā. Ne 18, ne 38 gados.
Bet vispār, mani mazliet izbrīna tas, ka tik daudzas meitenes tiek spiestas no radu/draugu puses dzemdēt (vai tieši otrādi - vēl nedzemdēt) bērnus. Man nekad, neviens nav pat iedomājies dot jelkādus mājienus šajā sakarā. Tā ir katram pašam izvēle, nevar taču ieplānot, ka obligāti satiksi to īsto cilvēku līdz 25 gadiem. Ko tad, ir labāk dzemdēt bērnu, jo kaut kas kaut kur kādam tikšķ, pat ja neesi pārliecināta, ka potenciālais tētis ir cilvēks, ar ko domā, ka tiešām arī kopā nodzīvosi turpmākos 18 gadus?
Es personīgi diezgan skeptiski skatos uz tām attiecībām, kas sākas pirms 20 gadu vecuma. Bieži šie pāri tā ap 25-27 gadu vecumu šķiras, jo abi ir šajā laikā paguvuši izaugt, nobriest un mainīties. Uzreiz piebilstu, ka jā, ir daudzi pāri, kas apprecas pēc vidusskolas un dzīvo laimīgi un mīloši līdz mūža galam, es ne par to šoreiz. Es par statistiku, kura šajā jomā ir bēdīga.
Tas ir tikai mans viedoklis, ne tuvu ne vienīgais pareizais. Principā mana doma ir tāda, ka mazāk vajag klausīties, ko kaimiņu tantes un "draudzenes" saka - pašas taču vislabāk jūtam, ka jā, es šobrīd gribu/esmu gatava bēbim, ar kuru man kopā būs jādzīvo nākamos 18 gadus.
178
