Nauda

21 gadu vecumā sāku sevi pilnībā uzturēt,arī iemācījos prātīgi tērēt,tāpēc katru mēnesi kādu ''10nieku'' no mammas sen vairs neprasu.

mazliet sāku satraukties par saviem jaunākajiem brāļiem un māsām, jo viņi savos 13, 16 un 18 gados nedomā pat nekur pastrādāt, vecāki naudu dod, jo tās netrūkst, bet ne jau mūžīgi tā varēs dzīvot un es negribu pēc tam kā vecākais bērns par to atbildēt. bet reāli domājot tādam 16-18 gadniekam vispār ir iespējams dabūt mūsdienās darbu, ko savienot ar vidusskolu?

Elizabete anna, nesatraucies par to, man, piemēram, uzskats ir mainījies un ja varētu pagriezt laiku atpakaļ- vairāk baudītu jaunību un vairāk koncentrētos mācībām, nevis būtu kā "noskrējies suns". Tagad 23 gados to jūtu- esmu pārstrādājusies. Bieži ir dienas, kad neko negribas darīt, bezspēks, lai gan, lasot cosmo, redzu, ka meitenēm manā vecumā TĀDA enerģija, aktivitātes. Es, savukārt, bieži izjūtu bezspēku un man liekas, ka tas zināmā mērā ir saistīts ar to, ka vidusskolas gados (mācījos vsk ar profesionālo novirzienu) skrēju kā suns, lai strādātu un mācītos reizē. Protams, man ir daudzi ieguvumi- milzīga pieredze un bagātīgs CV, bet mani nervi... par tiem labāk nerunāt.

Atbildot uz jautājumiem, par to, vai uztur vīrieši-mani nē. Manējais ir students ar 400-500Ls algu un maksājumu kaudzi. Neņemtu pat tad, ja dotu:)

elizabete anna
domāju, ar vidusskolu ir ļoti grūti. pirmkārt, ja tev nav 18, tad tu nevari strādāt ar naudu, alkoholu, tātad veikali atkrīt, viesmīļi atkrīt, nu, ir kārtīgi jāmeklē vai arī caur pazīšanām. nu ja ir 18, tad parasti 18 gados mācās 12. klasē un nu, es domāju, ka 12. klasē ir grūti strādāt + mācīties, jo ir jābeidz skola un tas ir diezgan nopietns gads. jāskatās arī cikos skola beidzas, ja tikai četros, tad jau arī maz stundas sanāk, jāstrādā brīvdienās, es domāju, ka tas ir baigais stress un uz skolas beigšanu, kā arī labām sekmēm ir grūti nokoncentrēties. protams, labi ir tad, ja var atrast kādu darbu no mājām vai kaut kā tā, bet, manuprāt, bez pieredzes tas arī nav viegli.
domāju, ka vislabāk ir pabeigt tās 12. klases un tad arī apvienojot ar studijām, var strādāt. :) pagaidām, lai pastrādā pa vasarām vai arī kādās haltūrās, kuras piedāvā, lai vispār aprod ar to, kas ir darbs.

Kopš 16 gadu vecuma. Mamma maksā par pusdienām skolā, 5 ls nedēļā. Naudu izklaidēm, drēbēm nopelnu pati strādājot pie mammas. Bet takā vēl mācos un nestrādāju patstāvigu darbu (pašlaik nopelnu līdz kādiem 80 ls mēnesī) pašsaprotamas lietas, kā, piemēram, ziemas jaka, zābaki, blūze skolai, ekskursijai, teātrim, dzimšanas dienas dāvanai, mamma man iedod naudu, tapēc nav tā, ka visu apmaksāju pati. Vairāk tomēr ir tā, ka savas iegribas es pati arī apmaksāju, bet drēbēm pārsvarā nedod naudu.

Sāku sevi uzturēt mūsdienu valodā nozīmē- atradu džeku, kurš samaksā par dzīvokli :D

Ilze, es aizvācos uzreiz, kolīdz man palika 18. Atradu citu dzīvesvietu, un darbu, iepriekš visur haltūrēju, tāpēc nauda pietika tusiņiem un drēbēm, mātei nebija jāprasa.

18/19 gados :) Darbs, skola. Un tā joprojām.

Es nesaprotu,kas tas par uzskatu,ka ja jau tagad 16-18 gados nestrādā,tas viss,vēlāk būs luņi,neko nedarīs,sēdēs kādam uz kakla?! Ja vecākiem ir tāda iespēja kā dot naudu,tad kāpēc gan ne? Visu dzīvi pēc tam varēs strādāt. Ne kur arī nav teikts,ka pirmā darba pieredze ir jāiegūst agrā jaunībā,lai pēc tam būtu veiksmīgs cilvēks un varētu sevi pilnvērtīgi uzturēt. Kāpēc gan nevar ļaut vnk jaunietim izbaudīt savu jaunību? Jā,es saprotu,ka sāk strādāt,palīdzēt vecākiem,ja savādāk nevar un apstākļi spiež,bet ja ir tāda situācija,ka vecāki paši dod naudu un var to mierīgi atļauties!

wow, šeit gan vis ātri notiek, jūs 18 gados bijāt spējīgas jau izīrēt savu dzīvokli? Vai arī neesiet no Rīgas? Man bez 400ls NETO algas nu nekādi nesanāktu īrēt dzīvokli, tad jums gan bija paveicies vai nu ar pirmo algu vai lētu dzīvokli.

_paris

bet ja situācija spiež.

Manuelo, nē nu tas ir lieliski! Es arī būtu gribējusi 15 gados pelnīt un dzīvot patstāvīgi, vismaz tad man tā likās.

Man joprojām dod. Es neprasu. Man katru mēnesi dod gan ome, gan vecāki, gan vectētiņš. Un nemaz nepieņem atteikumu.

15, sāku piehaltūrēt.

Man arī joprojām dod.

kad es mācījos 12.klasē (pirms 5 gadiem), tad NEVIENS no klasesbiedriem nestrādāja.
pati sāku nopietnāk strādāt 21 gada vecumā, bet nu tāpat, sanāca nopelnīt tik tā,lai ir ikdienas tēriņiem un apģērbam jaunam.
protams, gribējās ātrāk sākt pelnīt un dzīvot atsevišķi, bet tomēr labi,ka paklausīju mammu un pirmajā vietā noliku izglītību.

meow,

tava situācija jau nav gluži tāda, ka pati uzturi sevi, jo, manuprāt, lielākajai daļai no meitenēm šeit ziemas jaka un zābaki, kurus pirkusi mamma, nav pašsaprotama lieta :D

Manā gadījumā - pārāk bieži neprasu, bet ja iedod, nesaku nē.

vēljoprojām dzīvoju no vecāku naudas :D bet neko neprasu, paši dod. man nav laika strādāt, jāmācās, pat ja gribētu, bet negrbu, tas liekas murgs, pa dienām sēdēt lekcijās un tad vēl vēlāk kautkur iet rukāt, nu nē, un diezvai vecāki būtu ar mieru, viņiem ir ļoti svarīgi ka es veltu lielu daļu sava laika mācībām. saprotu arī ka daudziem apstākļi spiež kļūt pilnīgi patstāvīgiem jau vidusskolu beidzot...

No 16 gadu vecuma

Ah,man ir 21 un vēlprojām neesmu patstāvīga.Universitātē ir tik daudz jādara, ka nespēju savienot ar darbu.Jā, jūtos slikti. Labprāt, būtu patstāvīga :(