Vai bāriņtiesai vienmēr ir taisnība?

Pie kafijas tases izlasīju šo rakstu: http://www.diena.lv/latvija/zinas/148-dienas-bez-majam-14028011

Tām, kas negrib lasīt, īsumā varu pastāstīt, ka kādas skolas sociālā darbiniece pa logu redzējusi kā triju meitu tēvs runā ar savu meitu un pēc sarunas viņu'ar roku it kā pagrūž, ko soc. darbiniece raksturoja kā "nenoliedzamu vardarbību", bet meitenes tēvs teica, ka vienkārši esot meitu tā kā pabikstījis iet pareizajā virzienā. Piezvanīts bāriņtiesai, tie parunājušies ar meiteni un viņas 2 māsām un uz sitiena savākuši viņas uz krīzes centru. Vēl vairākas detaļas ir minētas rakstā, bet bērnu vecāki nav nedz alkoholiķi, nedz kaut kādi citi pabiras, cilveki ar augstāko izglītību un nekādas ziņas par vardarbīgu izturēšanos pret bērniem nav saņemtas.

Tas man atgādināja situāciju, kad 2 mēn vecs mazulis tika atņemts, jo brīdī, kad bāriņtiesa ieradās apraudzīt māti (viņa nāca no nelabvēlīgas ģimenes vai pat bārene, bija švaki ar naudām, tāpēc grūtniecības laikā jau nonāca bāriņtiesas redzeslokā), bebulim bija sarkans dibens. Tas liecinot par nevērīgu izturēšanos pret bērnu, pie tam, bērnam bija laktozes nepanesamība un meitene mēdza reizēm barot mazuli ar auzu tumi, ko vārīja uz ūdens bāzes, kas vispār skaitoties mazuļa badināšana.

Tātad, es vēlos pacelt diskusiju par to, vai bāriņtiesa kā organizācija jums vispār šķiet veiksmīga un vai nebūtu pēdējais laiks kaut kā to sākt uzraudzīt? Jo man tomēr šķiet, ka, ja tavu bērnu var paņemt no tevis jebkurā mirklī jebkādu pārpratumu dēļ, tad tas nav īsti normāli. Tajā pašā laikā bērni, kas tiešām cieš no vardarbības, ir pamesti novārtā un neviens neko nedara? Es zinu vairākus tādus gadījumus, kad bāriņtiesa vienkārši ignorē acīmredzamo, tāpat arī skolas sociālie darbinieki.