Es esmu jauns lauva.Jūs esat manas antilopes.Es jūs pieskatu,un medīju.Zem medīšanas es domāju iepazīšanos... Jūs to ne tā uztverat..kad saku antilopes jūs to uztverat kā kaut kādu apvainojumu..es to domāju,kā komplimentu antilopes man ir vieni no skaistākajiem dzīvniekiem,cēlas graciozas,slaidas,jūs tā arī līdzīgi izskataties uz savām augstpapēžu kurpēm kā antilopes.. es atkal pavisam cits esmu..spēcīgs lauva,kurš jebkuru no jums var nomedīt dzīvē,un viss vienmēr tā,kā es izlemju.Jūs vienkārši ar tik stipru īstu vīrieti kā mani nekad neesat saskārušās,tapēc jūs nesaprotat kā jāreaģē uz mani.Iespējams jūs pat neesat antilopes,jūs ne reizi nav nomedījis īsts lauva,bet jūs esat mazi antilopēni...kuras visādi saldie surikāti nevis nomedījuši ,bet ar saldumiem pievilinājuši...cerams sapratāt šo starpību..es cienu jūs...bet tai pat laikā man jūs esat medījums.Un varat smaidīt vai nē,dzīvē jūs pat acis noplikšķināt nepaspētu,un mēs jau būtu tavā/jūsu guļamistabā vienā gultā,un jūs pat nesaprastu kā tas notika:)Vienkārši,es ne jau 1mo dienu uz šīs pasaules dzīvoju,un esmu attīstījis līdz ļoti augstam līmenim savus medības instinktus.:)