Uzzinaju,jo man to pateica viņa māsa un ar ko nokrāpa bija mana labāka draudzene,viņa tiešam noželoja,un es viņai ticēju,jo zināju kāds viņš ir,man tad bija 17 un es neparko nepiekritu ar viņu gulēt,negribēju un viss,tapēc zināju ,ka viņš ņem priekša visu,ko vien var,..Jā,toreiz bija smagi un krāpa daudz un neškiroja ir mana draudzene vai nē,bet tagat es par to smejos..Protams,ka mana uzticība vīriesiem ir zudusi,bet cenšos nebūt arī pārāk sīkumaina..
Arī es biju tā sliktā...Bet ne tā ,kāā daudzi te vīrieši..Bija ma tikai 19 un ļoti negribēju šķirties ar lielisku puisi dēļ attaluma,lai kautkā remdētu ciešanas piekritu satikties(vairak jau ka draugi tikai) ar cali,kas tajā laikā bija saķēries,bet nepatika viņš man ka puisis,nu tad bijušam kautkas sāka nepatikt un pa kluso atkal satikāmies.....Ar laiku,gan pieliku tam visam punktu,jo zinaju ka tas vairak nav tas,kas agrak,ka negribu to slēpt no visiem un jutos slikti,ka itkā krāpju..Ar to puisi,kas man nepatika no sākuma kopā esmu vēl tagat un viss ir kārtība,bet nekad nesaņemšos pateikt,kas bija sākumā un īstenībā prekš kam..Ar bijušo esam sarunāši,ka tas paliks starp mums,viņš nav atriebīgs un vienmer visu ir noliedzis...Ja man būtu jakrap šobrīd,es nespētu,jo tagat man ir cilveks,ko tiešam mīlu un negribu pazaudēt,toreiz bija vējš un muļķums galvā..