Vai plānojat studēt nākamajā gadā?

Pabeidzu bakalauru un sapratu ka no augstākās izglītības nav nekādas jēgas...pats var visu apgūt daudz labāk un to kas patiešām interesē. Maģistros šobrīd domāju ka patiešām neiešu.ja nu vienīgi diplomu savajadzēsies...

Pievienojos tām, kuras turpinās studēt.

Man tieshi shobrid noderetu diploms, lai vienu forshu darbu dabutu...

Pabeidzu bakalauru un sapratu ka no augstākās izglītības nav nekādas jēgas...


Augstākajai izglītībai ir jēga, tikai atkarīgs, kādā jomā. Bet pa šiem gadiem studējot es arī esmu sapratusi, ka augstskolā 50% ir tas, ko tur iemāca un 50% tevis paša darbs (pašizglītošanās).
Studijas uzsāku ar domu, ka visu "ar karotīti ielies", bet kļūdījos. Un es apgūstu profesiju, kurā bez specifiskām zināšanām nav iespējams strādāt.

Es arī ilgi domāju par to, ka varētu kaut ko no IT studēt, šķita, ka programmēšana ir "mana", taču mana kļūda bija tā, ka sāku ar Python. Tā iepatikās, ka visas citas valodas tracina. Sāku mācīties C#, apnika. Tā nu idejai par IT liku mieru. Bez tam...nepazīstu nevienu veiksmīgu IT darboni ar atbilstošu izglītību.
Ance, nezinu, ko vēlies, bet varbūt ir jēga iet strādāt no 0 uzņēmumā, kas Tevi interesē, ne speciāli ko studēt? Labas atsauksmes par izglītību LV nav dzirdētas.

lapsīgā, bakalaurs man ir IT, bet ir klāt arī grafiskais dizains, reklāmas pamati un projektu vadīšana.

Vējā, IT ir kas daudz vairāk par vienu pliku programmēšanu.

Muļķības, ja tiek apgalvots, kā vispārējā patiesība.
Jā, ir gadījumi, kad darbā var iekārtoties ar paziņas ieteikumu, bet vēl vairāk ir iespējas tikt pieņemtai darbā, pierādot savas spējas, zināšanas un gribu strādāt.

Vieglāk vienmēr ir ieslīgt pesimismā: "mani neviens negrib, es nevienam nepatīku" tā vietā, lai ietu, darītu un pierādītu, ka var visu, ja grib.

Tur jau tā lieta, ka es gadu meklēju. No rīta cēlos kā uz darbu, rakstīju CV un motivācijas vēstules un pa tukšo. Sāka palīdzēt paziņas. Vienā vietā man skaidri un gaiši pateica: "Paskatieties savā CV norādīto vecumu! Vai jūs vēl kaut ko gribat?" Es zinu, cik man gadi, man vizuāli dod krietni mazāk, meita maģistratūrā mācās, es pati jau biju sasniegusi starptautisko līmeni. Un tad? Vai nu baidījās no konkurences, vai vecums nepatika vai kāds cits iemesls...
Varu vēl vienu citātu minēt: "Mēs jūs neņemsim, jo tas nozīmē pazeminājumu amatā..."
Tā lūk, kādreiz var gadīties. Pusgadu sēdēju mēnesī uz 40 Ls, pēc tam sāku strādāt līgumdarbos. Par stundu maksāja mazāk par 1 Ls. Tagad esmu divos darbos, apsveru iespēju strādāt vēl vienā, jo algas manā sfērā ir zem jebkādas kritikas

Nē, nekādā gadījumā, vairs negribu!

Ceru mācīties nākamgad, jā, bet droši vien neklātienē. Viens bakalaurs jau ir un vēl gadus 3-4 sēdēt dienas nodaļā man vairs negribas, kaut arī varbūt būtu budžetā.
Svārstos starp angļu filologiem un angļu valodas pedagogiem. Bet var jau būt, ka vēl reizes 10 pārdomāšu. :D

Nespēju iedomāties savu dzīvi bez studēšanas, jo justos nederīga, plika, nekas. Plānos ir vairāk par vienu rezidentūru un noteikti doktora grāds!

Pašlaik studijas turpināt nav plānots. Viens grāds jau iegūts un esmu jau pieredzējusi, ka manā situācijā un dzīves skatījumā grādu skaitam nav nozīmes. izmācījos lietu, kas nebija sirdslieta, galvenais ir aizrauties, tad arī viss. studiju laiku pavadīju ar mokām. kaut arī izcilniece būdama, laimīga nejutos. viss tikai sirdsapziņas dēļ. tagad joprojām studēju - valodas.

interesēja neklātiene LU HZF anglo-skandināvu virziens, bet neklātiene ir 5 gadi, klātienē nestudētu, jo prioritāte ir ģimene un darbs.

atceros, kad studēju, tad vēl rāvos 2 darbos paralēli. kāda velna pēc? :D

lai izdodas atrast to lietu, ko studēsi ar prieku un ar ko vēlies saistīt visu savu turpmāko dzīvi!

Gribu juristos, būtu jau šogad sākusi, ja nebūtu palikusi stāvoklī :D

nav izvēles, ir jāstudē :D