mīlestība

dan_dan
To var saukt par pieradumu vai ko citu.
Bet ja gribās brivo laiku pavadīt ar viņi kopā, ja vienmēr gribās ātrāk atgriesties mājās, ja gribās zem segas just tikai šā cilvēka siltumu un kopību.
Šobrīd mēs varam tuvībā atļauties daudz vairāk nekā pirms 10 gadiem, neuztraucoties viens par otru.
Nekad nebūs tā kā bija sākumā. Tādas ir attiecības.
Bet tās nepaliek sliktākas, tikai savādākas, jo viss mainās.

Domāju,ka bērniem šādās vecāku attiecībās augt ir ļoti,ļoti veselīgi. Žēl,ka ļoti daudziem to nav lemts piedzīvot.

Un vai jūs ticat tādai mīlestībai, ka ar vīrieti nodzīvojat līdz sirmam vecumam, bez sānsoļiem un vēljoprojām mīlat tikpat ļoti cik sākumā?

Ticu, bet ne ar pashiem pirmajiem. Cilveekam no saakuma pasham vajag nobriest, lai vareetu veidot nopietnas attieciibas. Liidz kaadiem 20 gadiem ir tai zinjaa zaagju skaidas galvaa un gribaas dziivi pabaudiit. Ar laiku viss nostabilizeejaas un daudzie siikumi, kas 18 gados kretinee otraa cilveekaa, kljuust mazsvariigi.

gribētos ticēt ka tas ir iespējams, jo savu satiku 17 gados un viņš man ir pirmais, vēl esam kopā, daudzi gan saka ka tā nenotiek, ka ar pirmo paliek forever, bet es nesaprotu ko tas mainītu ja man pirms viņa būtu bijis kāds cits, kādēļ tad būtu lielāka garantija ka paliksim kopā, domāju tādas garantijas nekad nebūs nevienās attiecībās vienalga kādā vecumā, dzīvē notiek visādi.
es vēlos pavadīt ar viņu visu dzīvi un ceru ka tā arī būs, bet arī nedzīvoju sapņu pasaulē un neesmu naiva domājot ka nu 100% būsim mūžīgi kopā utt. dzīve rādīs, bet es ceru ka jā. un vispār mūsu attiecības ar laiku ir kļuvušas tikai labākas, nevis noplakušas un iestājusies rutīna vai garlaicīgums.

Gooby rullē! :D