Kā jūs rīkotos dažādās dzīves situācijās?

Tik un tā vilktu, un lai nenāk man klāt :D ja man tas darbs nebūtu kā zivij ūdens tad laikam iet prom, bet ja tomēr būtu, tad paciestu visu kaunu.

Es ceru, ka tomēr viņš neizmantotu situāciju :D Vēl jau pēc tam jādomā, kā pirmdien parādīties darbā, tad vēl lielāks kauns būtu.

:D superīgi. Es teiktu tāpat, bet ja nu viņam būs citi plāni attiecībā pret mani. Pat reibumā ievilktu pa zobiem :D

Pateiktu tiešā tekstā, ka esmu iedzērusi un kļūdījos. Es esmu par atklātību :D

Hmm,
situācija: naktī, reibumā netīšām piezvanat šefam un jaukā balstiņā sakat lai aizved jūs mājās. Un viņš tiktiešām atbrauc jums pakaļ. Jūs esat apmulsusi, bet tomēr iekāpjat mašīnā..
nemaz nezinot, ka viņš jūt simpātijas pret jums.

dīvaina situācija :D bet nu tomēr, ko tālāk?

Esmu bijusi iespundēta uz terases, ar piecu min. pamācību puika veiksmīgi tika ar uzdevumu galā un es biju brīva :).
Tadag mums vienmēr ir vaļā otras terases durvis, kuras reti izmantojam.

1. Ja berninjs ir turpat pie durvim, ar zhestiem raditu, ka vajag atvert tieshi tur, raaditu vairakas reizes, jo dazhi berni attopas atrak, un zin ko mamma grib. Tomer vinjiem patik speles, un vinji tik apsezhas un smejas par mammu, ka vinja kjemojas tur pie durvim. Tomer meginjatu pierunat savu bernu, atvert to sledzi. Lai nu kaa tur izskatiitos. Tomer neizraditu paniku, lai berni nenobitos.
2. Ja ir cilveki ara, noteikti teiktu lai sauc ara ugunsdzesejus. Kapec gan ne...tas nebutu tik ilgi, un tomer vinji ari uzlauztu manas durvis. Un lieta atrisinata.
3. Ja nav neviena majas vel, tikai berni, tad sauktu kaimnjus. Mestu kaut ko vinjiem balkonaaa da pilnigi jebko, kas pagadas pa rokai. Un censtos sildit savu kermeni ar kustibaaam.

Par mezhu .... turpinatu iet. Galu gala tapat tas beigsies. Piedzivojumi tak ir interesanti. Galvenais sanjemt sevi rokas, un nebaidities. Es domaju, ka es varetu iet un iet. Protams, ja esmu viena. Vel pa celjam iekurtu kadu ugunskuru, un vel apppestu zveru, ja celjs butu ilgi meklejams.

Es censtos izcelt durvis no enģēm. Ir gadījies, ka mazs bērns iestrēgst vannas istabā. Tad tās durvis ņēmu un dzcēlu+ man vannas istabā bija instrumentu kaste, kur bija kalts, ar ko centos izsist slēdzenes mēlīti, bet neizdevās :D

Situacija-tu atnac majas, dzivokli atrodies viena pati.Uzliec tejkannu uz gazes varities, pati aizej uz tualeti un pekshni tualetes durvis iestregst taa, ka nu nekadigi neizdodas atvert.Plusaa vel visam taa kaa majas atrodies viena, tad aizsledz ari dzivokla ardurvis, kuras no arpuses draudzene nevar atvert, jo es esmu aizverusi no iekspuses.

pamosties naktī, esi mājās viena ar 1 gadus vecu bērnu. Gaudo signalizācija, ap māju skrien divi vīrieši un ar lukturiem spīdina gaismu iekšā pa logiem. Meklēju pie gultas telefonu, tas izlādējies. Ko darīsi tālāk??

pieslēktu dtoram tumbas un ieslēgtu melodiju-policijas sirēna :D -iegūtu laiku drpšvien atdzīvinātu telefonu-zvanītu uz policiju :D un jā bērnu skapīiebāztu :D

Situācija: sabiedriskajā transportā svārki pārplīst pa vīli

Man gadiijaas nedaudz citaadaak. Universitaatee pieliecos, lai aizshnoreetu kurpi un manas dzhinsenes paarpliisa ar skalju kkkrrrhht visaa platumaa zem viena no dibena vaigiem. Nu neko, labi, ka liidzi bija paliela soma, nesu vinju piesedzot dibenu. Paprasiiju vienai meitenei, vai var redzeet, vinja teica, ka mazliet :D Bija veel jaabrauc ar metro uz maajaam un diezgan jaaiet.

Vēl kādai ir kāda situācija? Man nekas nenāk prātā :D

Interesants raksts. Par to pirmo gadījumu- es pirms ~ gada atbraucu uz Dāniju un biju sarunājusi sākumā padzīvoties pie vienas latvietes dzīvoklī, kamēr viņa Latvijā. Tad nu lūk- ievēlos dzīvoklī ar koferiem, novilku mēteli un sadomāju visu apskatīt. Dzīvoklis 3. stāvā, ar skaistu skatu.. Protams, arī balkons bija. Izgāju uz balkona, papriecājos par skatu un tad pagriezos, lai ietu atpakaļ, bet balkona durvis bija aiztaisījušās. Ārpusē roktura nebija.
Mēģināju atgrūst durvis, bet viņas pat nepakustējās- kā aizslēgtas. Ņēmos kādas 15minūtes visādi, bet nekā.
Beigās jau gandrīz kritu izmisumā, domāju, ka jāsauc kaimiņi un netīšām atspiedos pret durvīm ar vienu roku un viņas attaisījās. Izrādījās, ka es visu laiku stūmu durvis nepareizajā pusē (respektīvi, tur, kur ir eņģes,nevis rokturis). :D

Man ir bijusi situācija, kad mašīna ciet un atslēgas iekšā. Dauzīt logu nebija variants, jo tajā brīdī nebija naudas par ko sastiklot atpakaļ, bet Pļavnieki nav tas rajons, kas izceļas ar garažām, bet maksas stāvvietas, protams, Tavai mašīnai drošību negarantē, vienkārši iekasē naudiņu par to, ka Tev ir pleķītis, kur to auto vispār atstāt.
Tad nu - planšete rokā un meklēt instrukcijas. Izrādās, pietiek ar garo plāno metāla lineālu, apm metru garu, nazīti vai jebkuru citu kaut nedaudz asu priekšmetu un lietussargu ar to spieķa kātu, vai jebko citu, ar ko izķeksēt tās atslēgas. Nūūū, kaimiņus gan manas darbības pārāk nepiesaistīja, jo es ik pa laikam mēdzu kaut ko bakstīties ap savu auto, pieraduši. Taču pašvaldības policijai labu brīdi nācās skaidrot, ka vienkārši mēģinu izdabūt atslēgas no mašīnas. Viņi gan atzna, ka ieraugot autozagļa standarta ekipējumu manās rokās, nez ko pārliecināt par to, ka esmu auto īpašniece, viņi nejutās :D Ja nebūtu laika, būtu atlauzusi bagāžnieku, palūgusi kaimiņu, lai stundiņu pieskata auto un piezvanījusi labākajam draugam, lai atkal sauc evakuatoru :D

Nu traka situācija ar tām biļetēm, šausmas :D

Varu piemest vēl vienu situāciju (protams, nav nekāda dzīvību apdraudošā vai tamlīdzīgi, tīri sadzīviska) iz manas dzīves: jums ir aptuveni 10 gadi, jūs braucat kopā ar vecākiem ceļojumā. Ir tiešām lielas automašīnu rindas, lai šķērsotu robežu (neLatvijas), jūs izejat meklēt tulaeti. Maldaties ilgi, bet, atnākot atpakaļ, redzat, ka rinda ir tā aizvirzījusies, ka vecāku mašīna jau ir otrpus. Telefona nav. Jūs gribat šķērsot robežu kājām (pase līdzi), taču robežsargi to neļauj (pamatojumu nezinu) un burtiski jūs atšuj (par to robežu vismaz tajos laikos man būtu daudz ko teikt..). Ko darītu?

Un pilnīgi ar šādiem pašiem apstākļiem varētu padomāt arī tādā variantā, ja bērnam līdzi ir māte.

Tur sanāca vesela epopeja. :D Centās atlauzt bagāžnieku, nesanāca. Meklēja info internetā, zvanīja servisam, nekādu panākumu nebija. Par spīti mūsu iebildumiem, stāsta vīrietis sāka dauzīt logu, lai no iekšpuses dabūtu somas, kas bagāžniekā. Tā arī notika, bet process bija ļoti ilgs, puse mašīnas salona tika izārdīta (naži, instrumenti), visur stikla gabali, neizpalika bez asinīm. Troksnis bija paliels, kaimiņi modās, lai no logiem vērotu šo interesanto skatu, policija piebrauca - pierakstīja datus un novēlēja veiksmi. Pāris paspēja uz reisu (brauca ar to pašu saārdīto mašīnu), gāja bojā tikai radinieces biļete.

Un kā? Aizlidoja lielas naudas summas? :(

Traka situācija. Nu mašīnu varētu salabot, es lauztu vaļā, zvanītu kādiem servisiem, nezinu :D

Jā, tika meklētas internetā pamācības, kā konkrētai mašīnai (starp citu, ne tik sen iegādāta un smuka, ti, personīgi man būtu žēl kaut kā skādēt to) lauzt bagāžnieku, bet tas (tieši tādā parastā variantā) nesanāca. Pilnai laimei sāka līt lietus, zibeņot.

Margrietiņa- kā tu izgāji no šīs situācijas?

Es lauztu vaļā bagāžnieku :D