Biju šokēta par to, ko piedzīvoju pāris dienas atpakaļ. Braucu starppilsētu autobusā, kurā bija jāpavada vidēji 2h, jau no paša sākuma iekāpa māte ar bērnu (bērnam aptuveni 1 gads), un bērns jau no pašas autoostas visu ceļu raudāja. Brīžiem apklusa, bet nu varētu teikt, ka visas stundas vienkārši nobrēca, un histēriski. Kad tikām ārā no Rīgas, tad viena sieviete sāka uz to māti bļaut, lai nomierina savu bērnu utt., māte atbildēja, ka nespēj nomierināt, pēc tam sekoja vārdu pārmaiņa, un vēlāk vēl viena sieviete piebiedrojās, lai apklusina savu bērnu. Un tā visu ceļu. Beigās tā māte pati gandrīz sāka raudāt, jo nespēja to bērnu nomierināt. Kaut kāds ārprāts. Kādas ir jūsu domas par to? Esmu šokā, ka mūsu sabiedrībā ir tik neiecietīgas sievietes.