mamma

Es arī nesaprotu, ko var katru dienu runāt?!

Mamma dzīvo viena, nav vairs jaunības gadi, un viņa jūtas vientuļi, tās pāris minūtes dienā no manas dzīves neko neatņem.

ir par ko runat. man, piemeram, ir loti labas attiecibas ar omi. sazvanamies gandriz katru dienu. varam runat par visu. kaut vai ko edam brokastis un kas rimi uz akcijas:D

Man dīvaināk šķiet sazvanīties reizi mēnesī...

Man dīvaināk šķiet sazvanīties reizi mēnesī...

Katram savs, kāpēc nevar katrs uzskatīt par pareizu to, kā dara? Viens sazvanās reizi mēnesī, cits 2reiz dienā, bet tas jau neko neliecina ne par attiecību kvalitāti, ne tuvību

Katram savs, kāpēc nevar katrs uzskatīt par pareizu to, kā dara? Viens sazvanās reizi mēnesī, cits 2reiz dienā, bet tas jau neko neliecina ne par attiecību kvalitāti, ne tuvību

Nu, protams, bet man besī, ka ir kaut kādas izlecējas, kas iepirdīs un pakratīs ar pirkstu un teiks:

"Šitā nē, bet kā es daru tā ir pareizi!"

man, piemeram, besi ara, ja pazvana tikai tad, kad vajag naudu vai kaut ko noskaidrot riga...ta teikt visu citu vajag, tikai ne uzzinat ka tev iet, ko tu dari un ka juties!

Sazvanos tikai par tēmu, tāpēc var gadīties, ka vairākas dienas pēc kārtas, bet var gadīties, ka mēnešiem nesazvanāmies. Tomēr netālu dzīvojam, tad nu tiekamies vismaz vienreiz nedēļā, bet parasti jau kādas 2-3x vienkārši saskrienoties vai kopīgi ēdot vakariņas.

Gandrīz katru diena. :))

Katru dienu. Man ir paveicies, ka mamma man ir dvēseles radiniece. Varam runāt par visu ko, pat stundām ilgi. Nevaru sagaidīt, kad beidzot varēšu aizbraukt ciemos!

Katru dienu gandrīz sazvanāmies, sarunas nav īsākas par stundu (ilgākā saruna bijusi 6.5h :D ), ja nu vienīgi vajag tik kādu konkrētu lietu uzzināt. Ar tiem apciemojumiem gan nav tā noteikts, citreiz sanāk pat pāris reizes nedēļā, citreiz pāris reizes mēnesī aizbraukt. :)

Man ir ļoti labas attiecības ar mammu - vismaz reizi dienā savanamies, citreiz pat vairākas reizes un arī bieži braucu ciemos :)

Runāt vienmēr ir, par ko - par visādiem sīkumiem - ko ēst taisīt, ko jaunu nopirkām/iesakam viena otrai daudz ko, parunājam par kopīgajiem paziņām, kurus viņa satiek biežāk nekā es, jo tur nedzīvoju, tad vēl par to, kas izlasīts/redzēts vai dzirdēts pat TV vai radio. Vienvārd sakot - par visu.

Bieži. Vienmēr ir par ko runāt.

Skype katru dienu.

Par ko runājam? Kā iet, ko dara, kur bija, ko redzēja, ko plāno, ko dzirdēja, lasīja, utt. Būtu ļoti skumji, ja vienā dienā nebūtu par ko runāt.

Sazvanamies kā kuro reizi, varam vairākas reizes dienā un varam katru 2ro dienu pa kādām pāris stundām paklačoties līdz dzirdu, ka tētis sāk pukstēt par to, ka mēs pārāk ilgi runājam, jo kad es aizbraucu mājās no manis klusums ir :D Bet tā es braucu mājās reizi mēnesī uz pāris dienām. :)
Runājam par visu, pēdējā saruna bija par sēnēm ko mamma salasīja- un kā tagad ziemā ēdīsim (viņa mani izsmej, jo es neēdu sēnes :D )

Mademoiselle, ja tas bija man, tad es nesaku, kā ir vai nav pareizi, es gluži vienkārši interesējos, ko var katru dienu runāt.
Es esmu citādāks cilvēks, es nemīlu runāt. Tāda "pļāpāšana" galīgi nav man, tāpēc man katru dienu sarunāties pa telefonu par "neko" būtu reālas zobu sāpes.

Laikam svarīgāk bija pateikt, ka man mammas vispār nav, un es te domāju par to, cik bieži sazvanos ar tēti. Man pilnīgi pietiek ar reizi mēnesī, zinu, ka mēs tāpat viens otru mīlam :)