piemirsis par mani :@

Puisi saprotu. Nav tā, ka viņš par tevi ir aizmirsis un viņam nepietrūkst. Vienkārši mēģini iekāpt viņa kurpēs.

Es pati zinu, kad darba ir daudz un tā, ka nav laika aiziet pačurāt, atvaino, tā ir, ka pat viens telefona zvans šķiet kā mūžība un uz kuru pat negribas atbildēt, bet ne tādēļ, ka es, teiksim, man nepietrūktu tas zvanītājs, bet reāli - nav laika un katrs traucēklis izsit no sliedēm!

PALDIES LIELS VISĀM :)
nu man tiešām sakārtojās prāts un palika labi :)

... un noteikti atceries viņi kādreiz arī paslavēt par paveikto. Lai katra retā saruna neizvēršas vienā vienīgā pačīkstēšanā, cik reti mēs sazvanamies

Varbuut, tad kad vinsh vakaraa piekusis iekritis gultaa, paprasi kaa shodien remonts gaaja? piedaavaajies veel kaut ko paliidzeet (pat ja tev liekas, ka tu traucee), pastaasti, ka tieshaam priecaajies, ka vinjsh taa censhas juusu naakotnes deelj. Pat ja taa saruna ilgst tikai 10 minuutes, viszmas nebuus drauga praats no teemas jaanoved (:D) un buus kaut kaads kontakts jums. Tieshaam, klausies meitenees, tas remonts jau nebuus muuzhiigi.

Lilliana, +++

Milky, Tas ir tikai tāds posms. Vīrieši nereti ir praktiskāki, ja priekšā ir darbs - tas jāpadara!

P.S. Domāju, arī fiziski viņam nav spēka pēc trakajiem remontdarbiem tur šausmīgi pievērsties attiecībām. Tieši tā - galvenais ir doma, ka tūlīt dzīvosiet kopā un varēsiet bezmaz vai kaut līdz mielēm runāties, būt kopā utt. ;)

aaaa, juus neguljat veel kopaa, cik sapratu? Nu pati piezvani vinjam vakaraa (peec darboshanaas, pirms guleetieshanas) un riktiigi paintereseejies par to remontu.

Godīgi sakot, ja mans vīrietis tagad remontētu dzīvokli kur es ar viņu kopā pēc tam dzīvotu, man būtu vienalga ka viņš mani ignorē, jo par tādu iespēju ka beidzot ar viņu kopā varētu dzīvot, es paciestu ļoti daudz, jo no visas sirds to vēlētos. Un ja tev tik ļoti traucē ka viņš tur tik remontē, tad kaut vai brīvdienās aizbrauc ciemos un palīdzi viņam! nevis čīksti ka vīrietis tev nepievērš uzmanību.

Priecājies, kad tev draugs ir darītājs nevis kvekštētājs :D

Butu priecajusies,ka vins mak remontet un to ari dara, nevis maksa par katra sikuma izdarisanu citiem. Tad tu butu priecigaka,ja vins visu atdotu meistariem un remonts ievilktos ilgak,jo nauda ir tik cik ir un materiali ari maksa.

Dumjš skuķis

Man bi tavas problēmas.

Un vispār čalim rokas un prāts ir īstajās vietās, jo viņš pats dara un jūsu abu nākotnes vārdā :)
Tas taču ir mīļu, un jā paslavēt nesizmirsti :)

Nepiekrītu šeit izteiktajiem vairākuma komentāriem
Var būt arī savādāk. Viņš pieder pie tiem tipiem , kuriem vienmēr darbs ir pirmajā vietā un VIENMĒR kaut kāds darbs atradīsies. Tagad tas ir dzīvokļa remonts, tad mēbeles dzīvokli,, tad mašīnas pirkšana, tad mašīnas remonts.... un tā joprojām. Viņš vienkārši ir tāds cilvēks. Arī man ir bijis līdzīgi, jā protams tas ir apsveicami, ka vīrietis tā mīl darbu, bet aiz tā darba bieži vien tiek aizmirsti līdzcilvēki.

Aaa un viņs par tevi domā, kad veic remontu. Un to dara ātrāk, lai Jūs abi tur ievāktos un būtu kopā katru mīļu brīdi. :)

Var būt arī savādāk. Viņš pieder pie tiem tipiem , kuriem vienmēr darbs ir pirmajā vietā un VIENMĒR kaut kāds darbs atradīsies. Tagad tas ir dzīvokļa remonts, tad mēbeles dzīvokli,, tad mašīnas pirkšana, tad mašīnas remonts...

nu vispār autorei var gadīties arī šādi, ja viņa laikus nereaģēs. varbūt, ka šis ir vienīgais gadījums, kad viņš velta visu brīvo laiku tikai vienai lietai un tas nebūtu nekas traks. bet nākotnē var izpausties arī citētais. un tas notiek nereti.

Var būt arī savādāk. Viņš pieder pie tiem tipiem , kuriem vienmēr darbs ir pirmajā vietā un VIENMĒR kaut kāds darbs atradīsies. Tagad tas ir dzīvokļa remonts, tad mēbeles dzīvokli,, tad mašīnas pirkšana, tad mašīnas remonts...

Jā, jo dažos gadijumos darbs viņu nezāģē kā sieva mājā.

Jā, jo dažos gadijumos darbs viņu nezāģē kā sieva mājā.

ne vienmēr. ir vnk cilvēki, arī sievietes, kuras dara tieši tāpat kā autores vīrietis un nepievērš otrai pusītei uzmanību. ir gadījumi, kad tas ir dēļ zāģēšanas, bet ir gadījumi, kad cilvēks nesaprot vnk, ka otram cilvēkam ir biežāk jāvelta laiks. ne velti šādās situācijās nonāk pie šķiršanās ar laiku.

Mums arī pirms mēneša bija remonts. Viss man likās tieši tāpat, kā Tev. Dažreiz pat nepajautāja vai es gribu līdzi, lai kaut ko palīdzētu.
Bet es darīju tā, ka uz jauno dzīvokli, kur viņš remontēja nesu pusdienas un vēl visādus gardumus, gāju palīdzēt remonta darbos. Un mēģināju būt viņam tuvumā, lai viņš zin, ka palīdzēšu pat, ja neprotu.

mums gan gluži nebija remonts, bet arī ļoti lieli darbi sakarā ar pārvākšanos un dažas nepilnības jānovērš dzīvoklī. mūsu pluss bija tāds, ka mēs jau dzīvojām kopā. tāpat visu dienu gandrīz katrs savā istabā darījām to, kas jādara un neteikšu, ka uzmanību baigi pievērsām viens otram, bet galīgi novārtā viens otru arī neatstājām. tāpat arī vakarā mājās bijām pārguruši, bet pievērsām kaut nedaudz viens otram uzmanību, pa dienu katrs savā darbā esot, tāpat sazvanījāmies.
domāju, ka pagaidām tev ir jānomierinās, bet jāpievērš neuzkrītoša vērība tam, cik bieži un kādos veidos, kāpēc, tu tiec apdalīta ar uzmanību. ja tas notiek pārāk regulāri, tad tā būs jums liela problēma. ja tas ir vienreiz pa vairākiem gadiem kādam konkrētam mērķim, tad tas nav tik ļauni un ar to var samierināties.

Galvenais nezāģē viņu par to, tad vari tiešām sākt domāt, kā lai pēc tam viņam pielabinies. :D
Labāk ņem par labu, ka viņš dara visu kas ir viņa spēkos. Ar laiku dzīvojot kopā pieradīsi, ka vīrietis var būt tik noguris, ka nespēj, lai kā gribētu pievērst tik daudz uZmanības cik Tu gribi! ;)