Labs vakars.
Ienāca prātā jautājumi, gribēju jums uzjautāt. :)
Ja jūties slikti ( nerunāju par nelaimi vai lielām bēdām) ,vienkārši ikdienas problēmas , emocionāli ,kad krājās čupa uz muguras un sāk smagi palikt- Tu centies to izraudāt vai pretēji- nedomāt par to, un novērst domas uz ko pozitīvu?
Aizdomājos par to arī filozofiskā līmenī. Ir taču uzskati, pat reliģijas ,kur uzskata ,ka jāatbrīvojas no visām ciešanām, pilnīgi visa negatīvā. Piekrītat/nepiekrītat tādam uzskatam?
Esmu ieveerojusi,ka man noteikti paliidz noveerst domas no skumjaam, beedaam utt, uzsaakot kaut ko pozitiivu,kas pilniigi izsit no liidzsvara!
Es piekriitu,ja "attiiraas" no visa negatiivaa-nav taadu domu vispaar...,cilveeks loti labi var justies!
Un kā jums ar to raudāšanu, bieži sanāk "ciest", vai "attīrīties". Kā nu katrs to uztver?
Man tas ir diezgan bieži, nezinu vai vajadzētu sākt uztraukties, ja vismaz pāris reizes mēnesī uznāk ,ka ir skumjais un viss. -Neko negribās, tikai lai liek mieru un ļauj man izpinkšķēties :D
par ikdienas probleemaam meegjinu noveerst domas/atrisinaat probleemu/ vai arii vinja pati pazuud. par attieciibu probleemaam gan sanaak izraudaaties..
Ja tur jau ir čupa uz muguras, kā Tu teici , tad pa to tā vienkārši nesanāk/nevar nedomāt. Tātad - izraudu , kad neviens nav klāt, kaut maz ticu , ka tas mazina problēmas . Problēmas nav jaizraud, problēmas jārisina :)
Ja raudu, tad to parasti redz tikai draugs, jo raudu parasti tikai viņa dēļ :D
Vispār , ar raudāšanu ir tā, ka rudu brīžos, kas attiecībās emocionāli viss sliktais pa mazam ir krājies un tad sprāgst laukā un ar visām asarām.
Pārējās emocijas kaut kā novirzu spēkā- noskrienu 10km un tā ar visu atdevi. Vai smejos...
Ir jau arī raudāšana, kad esmu viena. Tas ir pats lieliskākais. :D
Nazanin-man taa "attiiriisanaas" buutu darbs daarzaa,taada liela tiiriisana-noteikti kaut kas fizisks,kas riktiigi izkustina...!
Es taados momentos nekad nelasu,negulu mieraa utt,jo tad veel vairaak sadomaajos ...Noteikti citam taa buus silta vanna,miers,staigaasana gar juuru,mezu utt
Taa jau saka ,ka raudaat ir veseliigi-izlikt savas emocijas aaraa.Man liekas,ka raudaasana man panemtu loti daudz mana laika -nelietderiigi!
_eko_- Neesi iedomājusies , kapēc viss sprāgst vienā reizē laukā?. Es domāju tādēļ, ka attiecību problēmas ir jaizrunā uzreiz , kad tās parādās, tad arī neradīsies tādi izvirdumi :)
Nu man laikam kkas līdzīgs kā Emmanuellei, kko šiverēju un izlieku sevi tādā veidā. Bet ir arī reizes kad izraudos, bet to neviens neredz un nezina. Retu reizi ļaujos asarām kāda klātbūtnē, jo tad jūtos vāja un neaizsargāta.
Par sevi arī varu teikt ,ka neviena paziņa, attālāki cilvēki nav mani redzējuši vājuma brīdī. Iekšēji lai cik grūti būtu ir sajūta - tā nevar. Kaut atrast tumšu stūri, izraudāties ,noslaucīt acis un paceltu galvu iet tālāk! :)
Dominika Man atkal otrādi.. Sākumā cenšos pozitīvi visu atrisināt ,sevi "stimulēt" utt, līdz pienāk vājuma brīdis ,kad liekas -viss ir paka*ā un tad laižu vaļā bimbienu... :D (Bet sanāk doma tā pati)
Man ir jāizraud viss, ja sakrājājušās par daudz sliktās, depresīvās domas. Parasti man uznāk tādas kā emocionālas lomkas uz 1-2 dienām. Pēc tam seko spēcīgs pozitīvās enerģijas pieplūdums un sajūta, ka atvērušās visas čakras. Tad viss atkal ir labi. :)
Raudāt sev atļauju reti, tiešām reti. šovasar sanāca diezgan daudz un man liekas, ka pirmo reizi raudāju tā, ka likās, ka visa pasaule to dzird. Labāk nepalika. :D
Cenšos sevi noskaņot uz pozitīvo, paskatīties uz situāciju no cita skatu punkta, ja tas nelīdz, tad izlīdzos ar melnā humora devu un pasmejos :D
Es vispār nepieļauju problēmu nostabilizēšanos uz palikšanu. Līdz ar to nav nekādu uzkrājumu, kas varētu ko nospiest.
Ir problēma, ir risinājums. Tik vienkārši man viss ir!
Neraudu, neapvainojos, nečīkstu, nevaidu utml. Vienkārši rīkojos.
Bet nav arī tā, ka pasmejos, it kā pasmiešanās visu atrisinātu.
Lamaajos. Salauzju kaadu vecu skapiiti, kreeslu. Tad panjemu alu, iztukshoju paaris pudeles, eju guleet un no riita ir labaak. Tad jau nomierinaajusies, saaku visu risinaat.
Lamaajos. Salauzju kaadu vecu skapiiti, kreeslu. Tad panjemu alu, iztukshoju paaris pudeles, eju guleet un no riita ir labaak. Tad jau nomierinaajusies, saaku visu risinaat.
Krista-man kaadreiz liekas,ka viina glaaze paliidz,bet buus tomer dakteriem taisniiba,ka alkoholaa iedarbiibaa veel vairaak paliek sevis zeel...!
Man taa riikosanaas ir taada dramatiska-meebelu stumsana,malkas zaageesana uttTie darbi ir taadi,kad vairs nav speeka raudaat!
2829
