Ja es uztaisītu kopsavilkumu par savu neapmierinātību sakarā ar Ušastjiku, tad:
1) Par Ventspils savdabīgajām izdarībām, par Jūrmalas iebraukšanas maksu es neuztraucos, jo tie nav ikdienas pasākumi, tur ir pieejamas alternatīvas. Gribu braukšu, gribu nē, neviens mani nespiež.
2) Rīga - tur spiež darbs (objektīvi citur varētu grūtāk atrast), skolas (nekur citur nav tik daudz skolu, tik liela piedāvājuma, turklāt valsts (nevis Rīgas) universitātes, jau pieminētā LU), bet šis nav tikai darba/skolas jautājums.
Rīga jau tā diemžēl ir visas LV centrs, tur atrodas valsts nozīmes kultūrpieminekļi, tādas iespējas slimnīcās, kuras citās pilsētās nav pieejamas, visvairāk kinoteātru, teātru, cirks, visvairāk iepirkšanos centru (turklāt tie sakarīgie veikali, kur kaut ko var nopirkt par normālām naudām, ne dārgām, tai pat laikā tās drēbes nav lietotas), kultūras pasākumu (koncerti Arēnā Rīgā, hokejs utt.). Te nav tikai runa par sabiedriskā cenām (kas gan mani ļoti uztrauc, jo gan jau būs kēdes reakcija arī, piem, vilcieniem vai starppilsētas autobusiem), bet par to, ka visi šie labumi (kas nav tikai rīdziniekiem domāti) tiek ierobežoti - un šīs sab. cenas ir tikai sākums tam. Tagad pat tā attieksme kļūst tik ļoti sašķelta, tās topošās rīdzinieku kartes ir kā pierādījums tam.. Rīga tiešām tiek veidota kā cita valsts, ja nedzīvo Rīgā - vari neizglītoties (paldies dievam, tām pāris augstskolām, kas ir pāris Rīgas), vari nestrādāt, vari neiepirkt drēbes pēc savas gaumes, vari neattīstīt sevī kulturālo "es" (teātri utt.).
Es atvainojos par garo palagu un vispār par to, ka tik daudz šeit rakstu, bet mani ļoti uztrauc LV liktenis un es, kā cilvēks, kurš nekad negribēja braukt prom, jo dienas, jo vairāk raugos un saprotu, ka man šis skats nepatīk.
5726
