Attālums.

kā kurās attiecībās un kā ar kuru cilvēku. ja džekam siekala tek jau pie visiem svārkiem, tad gan es nebūtu tik pārliecināta, ka kkas var izdoties. bet kā saka, kas nemēģina , tas arī neuzzina. laiks rādīs.

Gan jau ,ka tā var un daudzi tā dzīvo, bet es nevarētu. Man vajag kopdzīvi. Ja esam kopā, tad esam.

attālums pat daudz kārt palīdz nostiprināt attiecības, jo tad ir vēlme vairāk un vairāk redzēt savu mīļoto.
Bet arī ir jāņem vērā cik liels ir attālums!
Bet es domāju viss ir iespējams.

esmu tādās attiecībās, grūti ir, bet es izturēšu, jācer ka viņš arī.

pēc pieredzes, grūti, ir bieži strīdi, ka nesatiec otru pietiekoši daudz, cik vēlētos, reizēm abiem iekrīt darbi tā, ka nedēļu nesatiec otru, grūti ir...

Ir grūti, es arī esmu tādās attiecībās.. jācīnās ar ilgstošām ilgām , bet , attālums noteikti nebūtu iemesls , lai pārtrauktu attiecības

Par cik lielu attālumu tu runā? Tādu, kur tiekās brīvdienās, vai tādu, kur tiekās pāris reizes gadā?
Man arī šķiet, ka attiecībās no tāluma ir jāiegulda daudz, daudz darba. Nezinu, vai pavisam jauniem cilvēkiem (kam pirmās attiecības, vai nav vēl izskrējušies) tas ir pa spēkam, bet viss, protams, atkarīgs no katra individuāli.

Manā skatījumā lielākā problēma tajās attāluma attiecībās ir tā, ka, ja viens ir projām bieži un uz ilgu laiku, tad abiem tomēr izveidojas kaut kāda sava dzīve, kur attiecības ir tikai kaut kas virtuāls, bet tad, kad realitātē būs jāsāk dzīvot kopā, sanāks, ka viens otru ir tomēr iztēlojies savādāku un nekas nesanāk. Arī tiem, kas pirms tam ir dzīvojuši kopā, var tā gadīties. Nav runa par krāpšanu, bet gan par to, ka vienudien sēdi pie galda ar savu mīļumiņu un saproti, ka to cilvēku vairs nepazīsti...

domāju līdzīgi kā pervele, parasti jaunās attiecībās neviens vēl nav īsti gatavs šim visam. vairāk jau tie vārdi, jā jā viss sanāks, bet kad jaķerās pie darbiem, tad ir grūtāk.

Alexxa

abiem tomēr izveidojas kaut kāda sava dzīve, kur attiecības ir tikai kaut kas virtuāls, bet tad, kad realitātē būs jāsāk dzīvot kopā, sanāks, ka viens otru ir tomēr iztēlojies savādāku un nekas nesanāk

Perfekti pateikts, manuprāt.

varētu teikt, ka esmu tādās attiecībās, jo mums attālums ir 70 km, bet esam pieraduši par spīti visam katru nedēļu vairākas dienas pavadīt kopā, ļoti pierasts pie braukāšanas utt..tpc uzskatu, ka attālums nav šķērslis, ja mīļoto nostāda kā prioritāti un meklē katru iespēju satikties

Arī mēs, nu jau ar bijušo, sakumā domājām, ka gan jau kaut kā tos 200 km uzvarēsim. Neviens nevienu nenokrāpa, bet vienkārši ar laiku apnika...

Katrs gadiijums ir individuaals. Ja tikshanaas reizes ljoti retas un attaaluma attieciibas ir gadiem ilgas, tad ir liela iespeeja, ka kaads aizies pa kreisi vai apniks, bet nu ir gadiijumi, ka attaalums nav skjeerslis.

Alexxa-es domaaju loti liidziigi.Tiesaam ne tik daudz par to nokraapsanu,bet ,liekas cilveki ,dziivojot atseviski,iipasi aizbraucot loti taalu,dziivojot citaa kultuuraa,loti izmainaas.Es nerunaaju par meenesi,domaaju soreiz gadu un vairaak!

Es loti, loti ceru, ka tadas attiecibas ir iespejamas, tadel gribu domat, ka ir realas.

Man bija tāds attiecību sākums.. viegli nav, bet ne neiespējami :) Svarīga ir pāra sastarpējā uzticēšanās :)

Mēs izturējām, bet es nenoliegšu, ka tas ļoti ietekmēja mūsu attiecības uz negatīvo pusi. Man vajag cilvēku blakus, citādi tās ir mocības. Pēc tam mums bija jāpieliek lielas pūles, lai visu sakārtotu.

Mana pieredze saka, ka gadiņu tā var, pēc tam jāsāk domāt par kopdzīvi, jo ir grūti, bet nav neiespējami dzīvot attāluma attiecībās.

viss ir iespējams, ja vien abi to patiesi grib :)

kā var noturēties nepiekrāpjot?
- ja cilvēku mīl.
ja tagad jau raisās domas par krāpšanu, ja otra nav blakus (es nesaku gadījumos, kad esat pazīstami pāris dienas), tad kopdzīvē tādas arī būs. diemžēl, bieži vien attālums nespēlē izšķirošo lomu. protams, ja pāris 7 vai vēl nez cik gadus nevar rast veidu, kā uzsākt kopdzīvi, varētu būt, ka katram iezogas pa kādam krāpšanas gadījumam.
manuprāt, kad attiecības ir nostabilizējušās, nevajag stiept gumiju un dzīvot kopā. tas, ka nevar ir tikai atrunas abiem. viens par pārvākties, meklēt jaunu darbu un abi kopā dzīvot. tas nav neiespējami.