Viņa pagātne

nee, preks kam cakaret sev nervus par to ka vairs nav?

vienīgais par ko man škrobe, ka romantiskā ceļojumā uz parīzi viņš jau bija ar bijušo :D

Jā, esmu izjutusi, bieži vien esmu greizsirdīga uz parastām meitenēm, uz kurām viņš paskatās vai viņa pazīstamajām, jo reizēm ienāk prātā domas, ka viņam ar viņām kaut kas bijis vai, ka kādreiz viņš viņas ir gribējis, bet atklāti negribu neko prasīt un zināt, lai pati sevi nesāpinātu. Apzinos, ka pagātne ir pagātne, lai arī kāda tā ir bijusi un vajag dzīvot tagadnē, bet citreiz vienkārši piezogas tādas domas. Laikam vienkārši esmu ārkārtīgi greizsirdīga. Tāpat kā mans draugs. Šajā ziņā mums abiem ir grūti, visbiežāk par to tieši izceļas strīdi.

Esmu izjutusi, pietam pilnigi bez pamata. Es nezinu ka es ar to cinijos, tas pazuda pats no sevis, tiklidz mana pashapzina celas.
Bet nu vispar - kada starpiba, kas bija pirms tam? Man tachu ari ir pagatne un man tas liekas normali, ta pat jau ar vinju.

peekaboo Man pilnībā tas pats..Un tagad saka,kad vienu reizi ir bijis un nav ne visai paticis,tapēc mēs tur nebrauksim :D kaut gan pati dikti gribu..:( :D

Mēs abi esam kopā no pusaudžu gadiem un viņam šāda veida pagātne nav. Esam viens otram pirmie. :)

Nē. Es vienkārši neinteresējos par to. Vienreiz saruna līdz tam aizvirzījās un vienīgais, ko no tās atceros - viņa bijušajai bija dīvaina izpratne par daudzām lietām. Taču, citādi - es pat nezinu kā viņa izskatījās un mani tas neinteresē. Cik esmu nopratusi, viņam ir tas pats, kas man attiecībā uz pagātni - tā ir pagātne, durvis ir ciet un par to vairs netiek domāts un tā vairs nav svarīga.

Beesmu jo pati arī nesāku attiecības ar viņu kā balta lapa.

*neesmu

es nolēmu ka braukšu viena vai ar kādu draugu, negribu ar viņu vairs, tā skumji paliek bet nu...noteiktu tur esot viņš atcerēsies kā tur pavadija laiku ar ex un dievs vien zin ko vēl, nu kautvai uz sekundēm, bet ganjau tas prātā ienāks. man tas vairs nelikeas romantiski :D varbūt pārspīlēju....

esmu izjutusi, bet tā bija viņa paša vaina, ka viņš par daudz stāstīja un neteica man, ka es esmu visskaistākā un vislabākā, drīzāk lika noprast, ka spēcīgākas jūtas viņš ir piedzīvojis citās attiecībās. lieki skaidrot, ka tās attiecības man bija ļoti smagas.
kā tev ar to cīnīties - netirdīt viņu, neizjautāt, kas kā bija ar bijušajām, neskatīties viņu profilus soc. tīklos un vispār censties par viņām nedomāt. Viņam vajadzētu tev teikt, ka esi viņa mūža sieviete un tamlīdzīgi, nekad neteikt, cik labi viņam ir bijis ar citām sievietēm.

Nee. Bet vinjsh gan ir greizirdiigs uz manu pagaatni :D

Kāpēc par to domāt? :) Tas, kas viņam bija pagātnē, notika tikai tāpēc, ka vēl nebija mani saticis! :D

Es drīzāk esmu bijusi dusmīga uz bijušo, jo viņa uztaisījusi dažas ''rētas'' viņa iekšējā pasaulē

es ari domaju,ka tas pats no sevis ar laiku pazudis.
vai ari cel savu pasapzinu.

Nē, jo nejautāju par viņa pagātni attiecībā uz sievietēm.

Nee, jo zinu to, ka ko dabuuju no vinja es, neviena cita pirms tam veel nekad nebija dabuujusi. Driizaak vinjas vareetu buut greizsirdiigas uz mani, kaapeec pret vinjaam vinjsh taa neiztureejaas.

Nekad neesmu uztraukusies un droši vien, ka grūti būs atrast tādu vīrieti, kurš man liktu par ko tādu vispār aizdomāties. Man reizēm pat ir interesanti uzzināt, kādas meitenes manam esošajam puisim ir bijušas, tāpēc mēdzu ziņkārīgi iztaujāt. :D

Neslimoju ar nepilnvērtības sajūtu, zinu, ka tāda, kāda esmu es, neviena vēl nav bijusi - vienalga labā vai sliktā nozīmē, bet es esmu unikāla, kā mēs visas.

Nav pagātnes (t.i. exdraudzeņu) - nav greizsirdības. Laikam tieši šī iemesla dēļ tik ļoti novērtēju savu vīru. :)

Salīdzinu sevi tik daudz, cik nonāku pie secinājuma, ka esmu foršāka, smukāka un visā visumā labāka :)