:(

Man tik daudz emociju sakrājies.Liekas,ka mīļotais mani it nemaz nesaprot un,kas pats sapīgākais,nemaz nevēlas saprast.
Es nerunāju aplinkus,runāju tieši par to,kas mani neapmierina-uzmanības trūkums.Te pat nav runa par ziedu dāvināšanu utt.,kas vispār būtu wow,te runa iet par elementāru apjautāšanos-kā iet?varbūt kaut kas sasāpējies?Tā visa nav.Es jau smejoties saku,ka pret suni izturās labāk un sabuco biežāk neka mani.Īsāk sakot,viss šitais ir ''davedis'' mani līdz stāvoklim,ka noslēdzos sevī,viss,ko viņš dara,man besī.Jūtu,kā attālinos no viņas.Ko lai dara,ja es ēģinu runāt,bet viņš saka,ka viss ir ok?? :(
Gribējās tikai izkratīt sirdi...