Ar draugu bijām pazīstami 2 nedēļas, bet nekad nebijām nakšņojuši kopā. Pats sākums. Dzīvoju viena un meklēju jaunu dzīvesvietu, jo radās problēma ar kaimiņu. Kādā naktī, kaimiņš bija sadzēries un klauvējās pie mana dzīvokļa durvīm, biju pārbijusies.Viņš ārdijās un klaigāja, ka dabūs mani, ka es nekur neaizbēgšu utt... Protams raudoša zvanīju draugam. Viņš uz Rīgu, no Jūrmalas burtiski atlidoja 15 minūtēs. Es biju tā pārbijusies, ka paņēmu kaķi padusē un aizbraucu viņam līdzi. Tajā laikā viņš dzīvoja pie savas omes. Godīgi nepar ko nedomāju,vienkārši gribēju būt drošībā,kopā ar viņu. Viņš man piedāvāja savu gultu, bet pats gulēšot uz dīvāna. Teicu, ka gribu lai ir blakus. Un tad jau pamazām tas viss notika. Labākā nakts manā mūžā. Pieskārieni, apskāvieni, kaisle... ehh..
Protams, joprojām mums ir ļoti labi, liela kaisme utt. Bet to reizi atceros ar īpašām emocijām. Un tad arī sākām dzīvot kopā, jo atpakaļ atgriezties negribēju. :)