saņemt daudz negatīvā..

pirmais teikums domaats kaa jautaajums

Nav veselīgi.
Veselīgi ir uztvert tikai pamatotu kritiku, ņemt to vērā, nevis kaut kādus nepamatotus pārmetumus. :)

Atkarībā, cik pamatota kritika. Bet tas jau arī atšķiras no katra cilvēka skatupunkta.
Katrā ziņā laikam jau nav labi tādas emocijas krāt sevī..

Nu, mums tiek uzskatīts, ka viss, kas tiek teikts manā virzienā, ir taisnība. Es tur varu pat neko neiebilst.. :) pozitīvais tiek noklusēts, bet sliktais tiek sperts ārā, jo tak "vajag mani pārmācīt un mainīt." Tikai es esmu no tiem, kas tikai dzirdot labo, ieklausos un kļūstu labāka, nevis pēc morālās sūdu noliešanas gribēšu mainīties. Tieši nolaižas rokas un gribas vidējo pirkstu parādīt. Bet nu stāsts nav par to :D
kā iemācīties attīrīties no negatīvisma, kas raidīts manā virzienā? Mīļākā, kas mani novērtēs un teiks arī ko labu, meklēšana šoreiz nederēs :D

man ir kauns un nepieņemami šeit stāstīt ko sīkāk ar piemēriem (par cik šeit apgrozās pazīstamas meitenes)..

Atceros, mums kursos bija vingirinājums "Kā zosij dubļi". Vizualizē, ka uz tevi raisītās negācijas, atsitas kā dubļi pret zoss spalvām un notek nost, bet pati tu paliec tīra un balta.

Kopumā, šādās situācijās noklusēju. Jo agresors gaida manu sakāvi, gaida, kad izrādīšu aizvainojumu,jutīšos slikti. Ar tādu mērķi jau cilvēki tās negācijas laiž virsū. Nu es vienkārši nedodu tam cilvēkam to, ko viņš vēlas. Reizēm, ja ir vēlme sarunu attīstīt tālāk, var cilvēkam likt paskatīties uz saviem apgalvojumiem no malas - piekrīti tam, ko viņš saka. Ja ir drosme, pārspīlē. Tas cilvēkiem reizēm liek apjaust, cik patiesībā stulbas lietas viņi saka. Es jau te, man šķiet, esmu rakstījusi to piemēru ar aitu, ko man pasniedzēja stāstīja. Reiz pie viņas vērsās sieviete, kurai bija sāpe līdz sirds dziļumiem - strīdos viņas vīrs viņu sauca par aitu. Nelīdzēja ne lamāšanās pretī, ne noklusēšana. Un pasniedzēja viņai ieteica - nākošreiz, kad viņš tevi nosauc par aitu, piekrīti viņam. Un sieviete tā izdarīja. Kad vīrs viņu atkal nosauca par aitu, viņa atbildēja "Nu esmu es aita, bēēē. Forši taču, ka sieva ir aita". Kopš tās reizes vīrietis pārstāja viņu tā saukt.

Jā, es šim ar saku, ka laikam čalim super sajūta, ka viņš savu draudzeni iemin zemē, nevis liek justies "paceltu galvu un ar smaidu sejā".. Vārds pa vārdam un aiztinās uz otru istabu gulēt.. Uz doto brīdi man doma prātā, ka rīt pēc datrba nevis nākšu mājās, bet iešu kaut kur klaiņot vai ciemos līdz naktij. Vnk nu nezinu vairs, kā man uzvesties!!.. Ja izturēšos kā nekas nebūtu bijis, šis tak "neierubīs", ka tānedrīkst runāt/bļaut/apsaukāt, utt. Ja es tēlošu apvainoto, viņš tēlos vēso, līdz pat gulētiešanai un nākamajai/aiznākamajai dienai.. Viņa uzskats ir, ka es esmu vaiinīga, ka viņš uz manis bļāva, aizvainoja, apvainoja, utt., un, ka pēc visa MAN ir jāpielien un jāuzlabo situācija.. Kā man tas šobrīd noriebies! :@ ko darīt??
Man jau liekas, ka bez ziediem un pamatīgas atvainošanās viņam nav vērts mājās nākt un runāt ar mani, bet no viņa neko tādu dzīvē nesagaidīt, bonuā viņš domā, ka viņam taisnība..

Man liekas, ka ar ziediem un pamatīgu atvainošanos ir par maz.
Un pat ja par maz, diez vai to sagaidīsi, ja jau viņš uzskata, ka viņam taisnība...

Kārtīgi apvainojies uz viņu. Varbūt tad sāks domāt. Atnāc mājās, bet nerunā ar viņu, ignorē, izturies patiesi. Neļauj, ka viņš tev kāpj uz galvas!

Paaraak dzilji esi ielaidusi visu sho situaaciju. :( Ja gribi kaut ko mainiit, ir jaasanjemaas un jaaparaada to videejo pirkstu, ja vien negribi atlikusho muuzju skatiities, kaa leenaam sabruuk tava pashapzinja. Izraadi savu apvainojumu kaut meenesi, lai jau vinjsh nerunaa. Vienkaarshi tu vinju esi pieradinaajusi pie taa, ka agri vai veelu tu atvainosies vinjam.

Loti patika Libras teiktais!
Mees pasi nosakam ,cik gribam uznemt to negatiivo.Vistrakaakais kas var buut-upura loma!Es tam tiku paari un esmu tiesaam pateiciiga iespeejai ,iziet cauri iipasam teninam,lai kluutu speeciigaaka visaadaa zinaa!Ir jaamaak nocietinaaties,tiesi taa to vareetu teikt,citaadi visi dancos uz tavas galvas!

ja pret tevi tā izturās regulāri, vai nu tas otrs cilvēks tāds ir un izturās tā pret visiem, bet tas nenozīmē, ka ar to ir jāsamierinās. vai nu arī vaina ir tevī, ka tu to pieļauj un pat provocē otru tā izturēties.
jā, ir dzīvē pielietots tas, ka teiktais no otras puses tiek pārspīlēts. dažkārt, pat ironizēts un tad tas cilvēks uz laiku pieklust.
nav jau zināma šī situācija, kad tika bļauts uz tevi, par ko utt.. varbūt tu tiešām biji pati vainīga :D a te visas stāsta - ak tu, nabadzīte... labi, tas bija fantāzijas lidojums ap šo tēmu. padomā pati, vai tev ar šādu vīrieti, kas regulāri tevi apvaino, ir pa ceļam. vai vsp jūsu attiecības ir cieņa un vai tu izjūti cieņu no vīrieša puses? ja tādas, nav, tad kāda runa par iet par attiecībām, ja tā ir visu attiecību pamatā? manuprāt, brīdī, kad pazūd cieņu vienam pret otru, lēnām izirst attiecības. nedomāju, ka tu pēc vīrieša šādas daudzkārtējas rīcības ilgi viņu cienīsi, ja vēl vsp cieni..

Ja šādas negācijas kļūst pamanāmas (tu ievēro, ka tas notiek regulāri, tas tevi satrauc arī brīžos, kad negācijas nesaņem), tad tas noteikti nav veselīgi.
Nezinot negāciju iemeslu ir grūti saprast, kā situāciju risināt un mazināt nepatīkamās sajūtas.
Bet "ignorēt" negācijas nav iespējams. Es nezinu, kādiem nerviem, bezjūtībai jābūt, lai REĀLI nepārdzīvotu, kad tev saka kaut ko nepatīkamu. Izlikšanās, ka nekas nenotiek, manuprāt, ir vēl graujošāka. Tīri enerģētiski tas sagrauj cilvēku vairāk nekā fizisks, atklāts pārdzīvojums.
Par cilvēku "upuri". Kaut kur esmu dzirdējuis/lasījusi, ka kaut kādu iemeslu dēļ ir cilvēki, kuri pazemojumus izpelnas daudz biežāk, nekā kāds cits. Iespējams vaina ir tavā reakcijā uz pazemojumiem, iespējams cilvēkam nav cieņas pret tevi kāda iemesla dēļ, tāpēc arī neuzskata par nepieciešamu tev atvainoties. Iespējams, tu uzvedies kā "upuris", kas cilvēkos, kam ir tieksme aizskart citus, izraisa vēl lielākas dusmas, negācijas. Varbūt tu atklāti izrādi vājumu? Vājuma izrādīšana ir arī ātrs aizkaitinājums attiecībā uz apvainojumiem, raudāšana un kliegšana vienlaicīgi. Lūgumi neizrādīt negācijas, nevis pavēles vai norādījumi to nedarīt. Piedošana reizēm arī ir vājums, jo atsevišķās situācijās ir zaļā gaisma tālākām negatīvām darbībām. Es ieteiktu paanalizēt tavu uzvedību apvainojuma brīdī. Ir cilvēki, kuriem neuzdrīkstas neko pateikt, bet ir celvēki, ar kuriem nerēķinās..

Tā pret Tevi izturas Tavs mīļotais cilvēks, cik sapratu. Briesmīgi! Ar atvainošanos un puķēm te tiešām nebūs līdzēts.
Varbūt mēģināt norobežoties no viņa un attiecībām. Un skatīties, vai situācija uzlabosies. Ja nepaliek labāk, pašai pēc tam būs vieglāk visu izbeigt. Tu taču negribētu tā dzīvot visu mūžu?

Tas ir smieklgi, manuprt, bet es parasti domās vienai kolēģei fakučus rādu un man paliek labāk. :D

šodien viņam vēlais vakars darbā (nē, viņš nestrādā ofisā un viņš neaizsēdējās ar sekretāri, utml.), uzrakstu sms, vai domā braukt mājās. Atraksta, ka drīz būs. Ok. Guļu, skatos tv pusbeigta/pusaizmigusi, šis atnāk, nesasveicinās (parasti to daram), paskatās, ka uz plīts nekā jauna nav. Iet mazgāt zobus, dušā un uz guļamistabu. Prasu (gribējās jau pēc jūsu ieteikumiem un arī savas nostājas un sajūtām neko neteikt, būt aizvainotai, gaidīt, kad šis ko teiks. ne sūda), kāpēc nerunā, nesveicinās, kāpēc tik vēlu mājās. ņerkstoši ielien gultā un saka, ka negrib runāt, besis, pārguris, utt.
Es saku, kur puķes un atvainošanās, lai gan arī ar to būtu par maz?!?!.. Čalis saka, ka pats ir apvainojies uz mani par VAKARDIENU. Par to laikam, ka tad, kad viņš man d*rsa virsū, es uzbrūkošā/raudošā tonī bļāvu/skaļi teicu, ar kādām tiesībām viņš man ko tādu saka!? utt. stilā. Normāli, ne? Ne jau ES biju tā, kas viņam teica sliktas lietas par viņu!
Sapsihojos dēļ viņa ignorances un pretīgā tonī "pavēlēšanas" aizvērties, jo viņš negrib runāt. Beigu beigās aizgāja projām. sazvanīja kaimiņu (jebšu brāli), saģērbās, paņēma atslēgas , telefonu un ir prom. SUPER.
Es tagad atkārtu žokli sēžu un nesaprotu joku...
Šajā situācijā ES esmu vainīga?? Es neesmu pelnījusi cieņu un atbildi, nafig viņam patīk, kad draudzene tiek nolikta zemāk par zemi? (viņš mūždien saka, ka saka man to "slikto" taisnību, lai es mainos) , es saku, ka tak neprasīju viņa nolādēto viedokli vakar gulēt ejot! Mani apvaino, saraudina, sabļauj, aiziet prom uz citu istabu un vēl pēc tam nav tiesīgs man palūgt piedošanu par to ?!?!?!?!?!....................

akdievs, es tā ārdos iekšēji, jo vnk neapjēdzu, kā šitik tuvs cilvēks ar mani tā pēkšņi var izdarīties!?!?
Un es neapjēdzu, kā es tā varu tagad publiski "mazgāt savu veļu", jo parasti komentēju tikai par svešām lietām vai ne tik personiskām.. :D

bļe un pats sūdainākais/asarainākais, ka es pēdējā mēneša laikā esmu jutusies TIK laimīga, harmonijā, ka beidzot viss nokārtojies, nav strīdu, nav manu asaru.... vēl aizvakar runājām, teica, kāpēc es saskumu, jo tak man jājūtās un jābūt laimīgai.... viss tač mums esot LABI!.. un tagad atkal pinkšķu, jo nesaprotu, nu kas par sūdu lika to visu sabojāt! Kāpēc cilvēks ir tāds lupata, kas bēg prom no problēmām, negrib izrunāt pateiktās lietas, atvainoties.. izlabot sevis uztaisīto kļūdu.. atvainotos jeb atzītu savu vainu (nevis vēl bonusā vainotu mani!!!) un viss būtu atkal SUPER!... Ko tagad? es atkal neredzu nevienu citu izeju kā pazemīgu rāpošanu uz celīšiem un teikšanu, ka es viņam piedodu. PAR KO MAN JĀPIEDOD?!?! ja viņš tā izturās, itkā ne cvieņas, nekā!!!!!!!!

Es tavā vietā pati pazustu uz pāris dienām.
Par ko vispār bija strīds?

Ir vēl kādi treniņi, kā aizsargāties pret negatīvajām enerģijām no citiem?

es ļoti gribētu tagad uz šīm dienām pazust, bet pilnīgi nav kur un pie kā.. draudzenes pēdējā laikā ir vienkārši super "atsaucīgas"....
Strīds dēļ bezsakara.. tiešām no uzpūsta ziloņa no mušas.. kas pārauga tajos uzbraucienos man.. ka es tāda un šitāda.. Kad pieprasu atbildi/pamatojumu/izskaidrojumu kādam viņa "pārliecinošajam argumentam", saņemu pretī "aiztaisies, gribu gulēt" stilā..
Problēma un nesaskaņa ir tajā, ka man kretinē atstāt neizrunātas lietas, gribu salabt un ātri aizmirst. Toties viņam tā izrunāšanās un problēmas nokārtošana absolūti neuztrauc. JO: Viņš tak nav vainīgs. Es esmu vainīga. Viņaprāt viss taču kārtībā. vai arī viņam šobrīd ir besis no darba, tāpēc parunāsim tad, kad būs luste izrunāt sasāpējušus jautājumus/problēmas - tātad, NEKAD....