Tikt apzagtai ir ārkārtīgi pretīga sajūta. Es cīnos, strādāju, sūri krāju naudiņu mēnesi no mēneša, lai viens mērglis nopirktu alkohola dienas devu.
Kopš tā laika mans telefons ir veca grabaža (vecs modelis, pamatīgi nobružāts), uz tādiem "žagatām" acis nespīd. Makā vairs neturu nevienu atlaižu karti, lielāku naudu turu somiņas iekškabatā, uzmanīgi apejos ar kredītkarti Rīgas centrā, lieki neizrādos, ātri iespiežu somiņā, un bieži sanāk, ka mans maks ir praktiski tukšs.