Labi, OK, nu nav man nekāda super labi apmaksāta darba, taču tas, ko es daru, man patiešām patīk. Lielo piķi pelnīt ir brīnišķīgi, bet mīlēt savu nodarbošanos arī ir brīnišķīgi.
Jā, manā augstākajā izglītībā kvalitāte tiešām varēja būt labāka. Patiesa interese par to jomu man parādījās reāli pēc augstskolas beigām, tāpēc daudz ko pēc tam apguvu/uzzināju pati. Izglītības procesā man bija pieejamas dažādas iespējas paplašināt savus apvāršņus, tā sacīt, kuras es arī izmantoju. Kopumā, esmu ļoti gandarīta, ka aizgāju uz to universitāti un attiecīgos gadus tur notupēju. Man šķiet, ja es uzreiz pēc 12ās klases būtu aizgājusi strādāt (vai studējusi citā jomā) es šobrīd būtu pavisam cits cilvēks. Bet es sev patīku tāda, kāda esmu izveidojusies.
Par profesionālo izglītību, ko min Winterra, nemācēšu spriest, bet vai gadījumā tur kvalitāte, apgūtā pielietojamība un tehniskais nodrošinājums neklibo vēl stiprāk, nekā "parastajā" augstākajā?
Bet tas aptrakums ar mācīšanos mācīšanās pēc (un nopirktajiem kursadarbiem, bastotajām lekcijām, špikotajiem eksāmeniem) - tas gan ir idiotisms. Tad tiešām labāk spiest uz darba pieredzi un komunikablumu un kvalifikācijas celšanas kursiem.